Lai jaunsaliktie "apdeiti" varētu sākt darboties, restarts ir nepieciešams, vai ne?

Kādēļ mums vispār būtu jāinteresējas par senču tradīcijām, kāpēc jāatgriež tām jauda un aktualitāte? 

Tautas garamantu glabātāja INESE KRŪMIŅA to skaidro tā: “Cilvēks ir ne tikai bioloģisks, bet arī sociāls un, kā postulēja filozofs un reliģiju pētnieks Mirča Eliade, – arī rituāls dzīvnieks. Mums ir šī garīgā komponente, kas prasās pēc apmierināšanas. Ja to neņemam vērā, mēs īsti nejūtamies komfortā. Atkal – vienam tas ir aktuālāk, citam – ne tik ļoti, bet šī komponente eksistē. Tie, kas nevēlas atzīt savu garīgumu, tāpat dzīvo līdzi filmu varoņu pārdzīvojumiem, kas būtībā ir iniciācijas pārdzīvojumi. Tikai šis garīgais process norisinās slēptā veidā, un prāts var teikt – nē, nē, es to nedaru!

Šis process ir dabīgs, bet nav rokām sataustāms – ne velti mēs to saucam par nemateriālo kultūras mantojumu. Var aptaustīt, teiksim, meistara radītu priekšmetu, bet ne amata prasmi. Un tā arī šeit – tieši kā mēs ritmizējam savu dzīvi, kuri punkti mums ir nozīmīgi, lai mēs izkāptu no ikdienas un pabūtu citās kategorijās, – tas ir šis svētku jeb, citiem vārdiem – sakrālais kalendārs."