Jūra ik gadu pēc vētrām Latvijas piekrastē izmet senu koka kuģu vrakus vai to fragmentus. Arī šogad. 

Nirēju interešu grupas, kas kaut ko atklājušas jūrā, ar retiem izņēmumiem līdz pēdējam cenšas šīs vietas paturēt noslēpumā un neizpauž to atrašanos ne konkurentiem, ne valsts iestādēm. Vienlaikus sistemātiska piekrastes zonas pētīšana no zemūdens arheoloģijas viedokļa Latvijā nekad nav notikusi un pārskatāmā nākotnē, pēc visa spriežot, nenotiks, ja vien neskaita zonas, kur perspektīvā iecerēti lielāki infrastruktūras projekti.

Tomēr pozitīvi, ka Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP) šovasar veica mērķtiecīgu jūras gultnes apsekošanu pie Daugavgrīvas, lai konstatētu, cik un kādi kuģu vraki tur atrodas. Rezultāts ir. "Man ļoti patīk tas, ko es daru, ko pētu un ka darba kolēģi man, vēl jaunam un zaļam, uzticas," teic NKMP Arheoloģijas un vēstures daļas speciālists, atbildīgais šajā iestādē gan par zemūdens, gan Vidzemes reģiona arheoloģijas lietām Kaspars Markus Molls