Otrā pasaules kara laikā sāka darboties valsts programma, kuras ietvaros ASV, kas ilgi nevēlējās reāli piedalīties karošanā, piegādāja saviem tā dēvētās antihitleriskās koalīcijas sabiedrotajiem bruņojumu, kaujas lādiņus, tehniku, pārtiku un stratēģiskās izejvielas. To dēvēja par lendlīzi: no angļu “lend” – “aizdot” un “lease” – “nodot lietošanā”. Iespējams, daudzi kā faktu to zina, taču diezin vai gluži visiem ir priekšstats arī par to, kāds vispār bija šīs programmas mērogs.

Paša prezidenta neviltotais entuziasms

Šīs savdabīgās amerikāņu–padomju militārās sadarbības priekšvēsture meklējama faktiski kopš momenta, kad fašistiskā Vācija iebruka PSRS. 1941. gada 30. jūlijā Maskavā ieradās speciālais ASV prezidenta pārstāvis Harijs Hopkinss, kurš jau tajā pašā dienā satikās ar Josifu Staļinu. Apmainījušās atbilstošajām protokola laipnībām, puses nekavējoties ķērās pie iepriekš jau aprunāto piegāžu apspriešanas. Hopkinss apjautājās par to, ko konkrēti PSRS vispirms vēlētos saņemt no ASV. Staļins atbildējis, ka konkrētajā mirklī padomju armijai visvairāk pietrūkst 20–37 milimetru kalibra zenītieroču, lielkalibra ložmetēju, šauteņu, kā arī augsta oktāna satura aviācijas benzīna un alumīnija lidmašīnu ražošanai. Hopkinss apliecinājis padomju valsts vadītājam, ka ASV varas iestādes un personīgi pats prezidents Franklins Delano Rūzvelts paveiks visu iespējamo, lai attiecīgās piegādes sāktos bez vismazākās kavēšanās.

Un šajā ziņā arī mūsdienu pētnieki uzskata, ka katrā ziņā jāuzteic Rūzvelta iniciatīva. Raugi, arī neskatoties uz noteiktas amerikāņu tā dēvētās “elites” pretestību, ASV prezidents deva rīkojumu lendlīzes piegādes uzsākt jau 1941. gada augustā, vēl nesagaidot ASV Kongresa apstiprinājumu. Realitātē likumu par PSRS iekļaušanu lendlīzes palīdzības saņemšanai pieņēma tikai oktobrī, taču reālās piegādes PSRS tajā brīdī jau ritēja pilnā sparā.

Vēstīts, ka saistībā ar to ievērojams esot arī Hopkinsa nopelns. Viņš bija talantīgs rīkotājs, apveltīts ar gigantiski lielu enerģiju, turklāt vēl ar neslēptām simpātijām pret PSRS. Visa 2. Pasaules kara laikā Hopkinss palika prezidenta personīgais pārstāvis militāri tehnisko piegāžu jautājumos PSRS, un tieši viņš realitātē risināja visus ar lendlīzes piegādēm saistītos jautājumus. Un darīja to patiešām prasmīgi.