Izmantojot mūsdienu datormodelēšanas iespējas, apvienotā vācu, beļģu un japāņu pētnieku komanda noskaidrojusi, ka smago elementu sintēze ir raksturīgs process tieši melnajiem caurumiem, ap kuriem notiek tā dēvēto akrēcijas disku veidošanās.

Aprēķinātais topošo elementu daudzums dod iespēju noskaidrot, tieši kurus smagos elementus vajadzēs turpmāk pastiprināti pētīt laboratorijās, kuras patlaban vēl tikai būvē, gluži konkrēti minot zinātnisko centru Facility for Antiproton and Ion Research (FAIR), lai varētu saprast šo smago elementu rašanos Visumā.

Visi tie smagie elementi, kas patlaban atrodas uz Zemes, veidojušies ekstremālos apstākļos kaut kur kosmosā: zvaigznēs, zvaigžņu sprādzienos vai neitronu zvaigžņu savstarpējās sadursmēs. 

Pētniekus pamatā interesē tas, tieši kuri no šiem notikumiem un procesiem varēja būt smago metālu rašanās pamatā, piemēram, runājot par zeltu vai urānu. Kad 2017. gadā pētniekiem pirmo reizi radās iespēja novērot gravitācijas viļņus kopā ar tiem atbilstošo gaismu elektromagnētiskajā diapazonā – un tā bija divu neitronu zvaigžņu saplūšana –, viņi noskaidroja, ka tādu notikumu gaitā var veidoties ievērojams daudzums smago elementu. Tomēr joprojām atklāts palika jautājums par to, kad un kāpēc notiek šāds materiāla izvirdums, kā arī par iespējamajiem alternatīvajiem smago elementu sintēzes scenārijiem.