Ne vien Latvijā, bet arī Spānijā aizvien biežāk tiek novērota brūno lāču klātbūtne. 14. gadsimtā tie apdzīvoja visu Spānijas teritoriju līdz pat Andalūzijai valsts dienvidu daļā, taču vēsturisko apstākļu dēļ populācija samazinājusies.

Kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem aizliegtas arī lāču medības, taču tas nebūt neizslēdza un, visticamāk, pat palielināja malumedību risku. Vēlāk, deviņdesmitajos gados, izveidots tā sauktais Brūno lāču fonds – organizācija, kas cīnās pret lāču malumedniecību. Šobrīd tiek lēsts, ka lielo plēsēju skaits ir vairāk nekā 400 ar ikgadēju pieaugumu no 30 līdz 40 īpatņiem. Diemžēl līdz ar pieaugošo lāču klātbūtni jārisina arī citas problēmas – nopostītas bišu dravas, lauksaimniecības platības. Pašlaik tas tiek risināts ar kompensāciju palīdzību, daudzviet mēģināts veidot elektriskos žogus un izbūvēt augstus akmens mūrus, kas neļauj lāčiem rāpties tiem pāri. Cits risks, ko jau laikus saskata zinātnieki, ir lāču mātīšu nevēlēšanās migrēt tālāk par ierasto teritoriju. Lai arī tēviņi vienatnē mēdz klejot daudz labprātāk, jaunajās teritorijās neatraduši savas draudzenes, tie beigu beigās atgriezīsies sākumpunktā. Tas rada risku vienai teritorijai būt pārapdzīvotai, kamēr blakus esošajās lāču vienkārši nebūs, tādējādi laika gaitā var veidoties tuvradniecība un pasliktināties populācijas ģenētiskais stāvoklis.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.