21.4 °C
Daudzos Latvijas reģionos ir problēmas ar ģimenes ārstu pieejamību. Daudzi ģimenes ārsti tuvojas pensijas vecumam, bet jaunie speciālisti ne labprāt vēlas veidot savas prakses mazākās pilsētās un laukos.
Šo problēmu mēģina risināt gan valdība, gan pašvaldības, taču ne visur risinājumi derējuši. Ministru kabinets šopavasar grozīja noteikumos par veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību. Attiecīgi ģimenes ārstu piemaksas par darbu laukos aprēķinā ņem vērā ne tikai iedzīvotāju blīvumu, bet arī prakses attālumu līdz tuvākajai klīniskajai universitātes slimnīcai un prakses noslodzi. Veselības ministrija uzskata, ka šāda pieeja ļaus objektīvāk ņemt vērā darba apstākļus attālākās teritorijās un veicinās ģimenes ārstu noturību reģionos. Latvijas Ģimenes ārstu asociācija gan bija paudusi uzskatu, ka attāluma piemaksa nepietiekami veicinās jauno ārstu piesaisti reģioniem, tāpēc būtu jāparedz citi mehānismi, tostarp vienreizējas kompensācijas ārstiem, kas pārņem praksi vai sāk darbu teritorijās, kur ilgstoši trūkst ģimenes ārsta, kā arī diferencēts atbalsts pierobežas joslā.
Kādas ir jūsu domas – kas vairāk piesaistītu un noturētu ģimenes ārstus laukos?
Aptauja
Kas vairāk piesaistītu jaunos ģimenes ārstus laukos?
Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Brīvā Daugava", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un “Ziemeļlatvija”.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
