Ministrijas valsts sekretāre atgādināja, ka kovida pandēmijas laikā jau tika aicināti palīgā bijušie mediķi, bija izstrādāta tiešsaistes pieteikšanās anketa, bija konkrēti ceļi, kā ienākt atpakaļ nozarē.
Naudas summa slimnīcu stiprināšanai nav zināma
Pat vislabāk sagatavotās slimnīcas nevar darboties bez medikamentiem, piederumiem un aprīkojuma. Baltijas valstis uzkrāj rezerves, gatavojoties masveidā cietušajiem. Piemēram, Igaunija ir atvēlējusi 25 miljonus eiro masveida cietušo aprīkojumam, tostarp ortopēdiskajam aprīkojumam, žņaugiem un traumu komplektiem. "Tas ir liels ieguldījums, ko esam veikuši," "Politico" sacījusi Rīna Sikkuta, Igaunijas veselības ministre no 2023. līdz 2025. gadam.
Latvijā veselības aprūpes iestādēm kopš kovida pandēmijas ir noteikts pienākums uzturēt trīs mēnešu medikamentu krājumu. "Es nekad nebiju domājusi, ka teikšu paldies kovidam, bet paldies tam, jo mēs atradām finanšu resursus," sacīja Latvijas Veselības ministrijas valsts sekretāre Agnese Vaļuliene. Viņa teic, ka zāļu rezervju nodrošinājums valstī esot prioritāte – šogad no Aizsardzības ministrijas budžeta valsts materiālajām rezervēm esot piešķirts apjomīgs finansējums, lai veidotu ambulatoro medikamentu rezerves.
"Dzirdējām no ukraiņu kolēģiem, ka pirmajās karadarbības dienās aptiekas aizvērās, daudzi aptiekāri emigrēja. Daži kara mēneši bijuši ļoti problemātiski, un, to ņemot vērā, mēs izvirzījām kā prioritāti gādāt, lai mums noteiktam laikam būtu zāļu rezerves valstī.
Patlaban tiek organizēts iepirkumu process," stāsta valsts sekretāre.
Pandēmijai jāsaka paldies arī par informācijas sistēmas SAIRIS izveidi, jo tajā slimnīcas regulāri ziņo par saviem zāļu resursiem.
Taču nepieciešamā naudas summa slimnīcu vajadzībām kritiskās infrastruktūras stiprināšanai vēl netiek nosaukta. Aizsardzības ministrija kopā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD) un Veselības ministriju izvērtēšot sagatavoto informāciju, kā slimnīcas pašas ir novērtējušas savu gatavību X stundai, aizpildot speciālas veidlapas, un tikai tad tikšot pieņemts lēmums par stacionārajām ārstniecības iestādēm, kuras klātienē novērtēšot eksperti. Pēc šī novērtējuma Aizsardzības ministrija sadarbībā ar NMPD un VM sagatavošot ziņojumu par nepieciešamajiem resursiem civilā sektora stacionāro ārstniecības iestāžu un personāla kapacitātes stiprināšanai, lai kritiskā situācijā varētu nodrošināt atbalstu NBS.
Latvijā nav atsevišķi nodalīta militārā medicīna un civilā medicīna. RAKUS ārstniecības direktors Nikolajenko sacīja, ka kara laikā, protams, kara traumas būšot pārsvarā, bet cilvēki slimošot kā parasti – arī ar sirds kaitēm un citām slimībām. Viņš pieļāva, ka infarktu un insultu skaits varētu palielināties, un neapšaubāmi, ka universitātes slimnīcai palīdzība būšot jāsniedz visiem cilvēkiem. Slimnīcai esot plāns, kā visu šo darbu organizēt.
Rēzeknes slimnīca paļaujas uz katastrofu plānu
"Ikdienā cilvēkiem rodas sastrēgumi ārstēšanas dēļ un viņi netiek pie ārstiem, iestājas invaliditāte. No kā pēkšņi izgaisīs sastrēgumi tad, kad būs apdraudējums? Vai ārstu skaits palielināsies divtik un viņi spēs strādāt divreiz vairāk?" vaicā ilggadējā bērnudārza audzinātāja Ināra, kuru satiku Rēzeknes slimnīcas poliklīnikā. Inārai ir invaliditātes grupa, un viņai bija nepieciešams to pagarināt, kas nozīmē, ka vajadzēja apmeklēt septiņus speciālistus un veikt izmeklējumus. Par valsts kvotām pat gada laikā neesot bijuši pieejami nepieciešamie ārsti. Līdzīga situācija bijusi arī viņas vīram, tāpēc ģimene bijusi spiesta aizņemties naudu, lai abi varētu apmeklēt speciālistus par maksu un nokārtot invaliditātes grupu. Ināra ir ļoti skeptiska pret iespēju saņemt veselības aprūpi X stundā – speciālistu trūkuma dēļ cietīšot gan militārpersonas, gan arī parastie iedzīvotāji.
Ar lielām grūtībām man izdevās tikties un uzzināt no Rēzeknes slimnīcas vadības, kā šī pierobežas slimnīca gatavojas krīzes situācijām, īpaši laikā, kad pāri robežai Latgalē ielido nomaldījušies droni. Slimnīcas komunikācijas un mārketinga daļas vadītāja Evelīna Elksnīte vairākās e-pasta sarakstēs "Latvijas Avīzes" redakcijai norādīja, ka
"slimnīca šobrīd atturas no intervijas vai komentāru sniegšanas un neizpauž informāciju, kas saistīta ar objekta drošību, infrastruktūras noturību, kritisko procesu nodrošināšanu un darbības nepārtrauktību, jo šādas informācijas publiskošana var radīt riskus valsts drošības interesēm
un veicināt sensitīvas informācijas nonākšanu nepilnvarotu personu vai nedraudzīgu valstu rīcībā". Tomēr galu galā izdevās tikties ar slimnīcas valdes pārstāvi ārstniecības jautājumos Ivaru Zvīdri un vismaz vispārīgos vilcienos noskaidrot par slimnīcas gatavību X stundai. Viņš mēģināja kliedēt šaubas par mediķu deficītu: "Ar speciālistiem ir kā visur valstī, arī pie mums ir ceļojošie ārsti kā visur. Slimnīcā patlaban netrūkst speciālistu tajās jomās, kur slimnīca nodrošina neatliekamo medicīnisko palīdzību 24/7."
Rēzeknes slimnīcu apmeklējuši Ukrainas ārsti, tā esot regulāra sadarbība. Viņiem bijis sagatavots priekšlasījums, kā arī demonstrējuši, kā viņi strādājot kara laikā un kā, nedod dievs, varot nākties strādāt tām valstīm, kurām rodas reāls militārs konflikts.
Zvīdris sarunā ar "Latvijas Avīzi" vairākkārt uzsvēra, ka valstij un slimnīcai ir katastrofu plāns. "Saskaņā ar slimnīcas katastrofu plānu rīkojam mācības visam personālam, piedaloties daudzām iesaistītām personām, lai būtu zināms, kā strādāt krīzes situācijā. Pēc mācībām notiek analīze, kā esam strādājuši ar cietušajiem, krīzes skartajiem iedzīvotājiem vai militārpersonām.
Valstī ir izstrādāts politraumas ārstēšanas algoritms. Mūsu slimnīcas speciālisti, ne tikai ķirurgi, arī traumatologi, neirologi un citi ārsti, ir iesaistīti politraumu ārstēšanā. Politrauma faktiski ir mūsu ikdienas darbs – avārijas, zāģētas un grieztas brūces, šautas brūces medniekiem, kritieni no augstuma... Ja slimnīcas līmenis kaut kādā ziņā ir nepietiekams, tad mums ir saziņa ar Katastrofu medicīnas centru, un pacientiem palīdzība tiek sniegta nākamajā līmenī," pastāstīja Zvīdris.
Slimnīca militāra apdraudējuma gadījumā nodrošināšot pacientu šķirošanu atkarībā no veselības apdraudējuma smaguma. Ja slimnīcai būs vajadzīga sadarbība un palīdzība, tā esot NMPC kompetence izvērtēt, kura slimnīca ir nākamā, kurā to var saņemt.
Ar ko, gatavojoties X stundai, pierobežas slimnīcas atšķiras no citām slimnīcām?
Temata turpinājumu lasiet "Latvijas Avīzes" rītdienas numurā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu