Pedagogu algu pieaugums nākamgad pagaidām nav garantēts

Pašlaik nav iespējams garantēt pedagogu algu pieauguma grafika izpildi, jo nākamā gada budžeta iespējas vēl nav skaidras, norādīja izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (NA), tiekoties ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA).

Vienlaikus politiķe sola aizstāvēt izglītības nozares prioritātes un meklēt pieejamos finansējuma avotus.

LIZDA sola sekot līdzi tam, lai nākamā gada valsts budžetā ievērotu izglītības nozares prioritātes, tostarp pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku, finansējumu mācību līdzekļiem un zinātnes bāzes finansējumu.

Indriksone norādīja, ka pašlaik vēl nav skaidrs, kāds būs 2027. gada budžets, jo iepriekšējos gados pieņemtie lēmumi radījuši būtiskus izaicinājumus nākamā gada finansējuma plānošanā. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka mācību līdzekļu iegādei pieejami ne tikai valsts budžeta līdzekļi, bet arī Eiropas Savienības fondu finansējums pašvaldībām, kas līdz šim izmantots salīdzinoši nelielā apjomā. Politiķe ir gatava skaidrot iemeslus un mudināt pašvaldības aktīvāk izmantot pieejamos resursus.

"Sliktākais, kas var notikt, ja mēs Eiropai dodam naudu atpakaļ vai pārdalām citiem mērķiem," viņa piebilda.

Jaunā izglītības ministre arī pievērsa uzmanību mācību līdzekļu kvalitātei un pieejamībai dažādos izglītības posmos. Pēc viņas domām, jaunāko klašu skolēniem svarīgi nodrošināt tradicionālos mācību materiālus. Savukārt vecāko klašu skolēniem arvien lielāka loma var būt digitālajiem mācību līdzekļiem, taču nepieciešams atrisināt tehnikas pieejamības un sakaru jautājumus.

Politiķe arī akcentēja iecerētā jaunā skolu finansēšanas modeļa "Programma skolā" priekšrocības, paredzot, ka finansējums nonāks tieši skolās un netiks pārdalīts pašvaldību līmenī. Pēc viņas teiktā, tas varētu veicināt pedagogu piesaisti un noturēšanu mazākās skolās, nodrošinot taisnīgāku atalgojumu neatkarīgi no skolēnu skaita klasē.

Runājot par pedagogu algu pieauguma grafiku, Indriksone atzina, ka pašlaik konkrētus solījumus sniegt nevar, taču apņēmās aizstāvēt nozares intereses budžeta sarunās. Viņa norādīja, ka lēmumi būs atkarīgi no valsts finanšu iespējām un budžeta situācijas. Valdības deklarācija pašlaik neparedz jaunus fiskāli ietilpīgus lēmumus nākamajam gadam, tomēr ministre sola sagatavot nepieciešamos izvērtējumus, lai izglītības prioritātes varētu virzīt tālāk.

Savukārt LIZDA sola "būt stingra" sarunās par pedagogu atalgojumu. Organizācija atgādināja, ka 2025. gadā piekritusi mazākam algu pieaugumam, nekā sākotnēji plānots, kā arī tam, ka šogad algu kāpums nebija paredzēts. LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga norādīja, ka kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā pedagogu atalgojuma pieauguma grafiki tiek turpināti līdzīgos ģeopolitiskajos apstākļos.

Valdība pagājušā gada nogalē atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājumu pedagogu zemākās algas likmes pieauguma grafiku atsākt no 2027. gada, minimālajai mēnešalgai līdz 2030. gadam sasniedzot 1958 eiro.

IZM piedāvājums valstij 2027. gadā izmaksās papildu 51,15 miljonus eiro. 2028. gadā nepieciešamais papildu finansējums pieaugs līdz 105,01 miljonam eiro, 2029. gadā — līdz 161,98 miljoniem eiro, bet 2030. gadā — līdz 222,22 miljoniem eiro. Par grafika īstenošanai nepieciešamo finansējumu vēl būs jālemj nākamajai Saeimai un valdībai.

Šogad minimālā stundas likme pedagogiem saglabāta pašreizējā līmenī — 9,76 eiro jeb 1566 eiro mēnesī par slodzi 40 stundas nedēļā.