Novembris ir ne tikai Latvijas dzimšanas dienas, bet arī žurnāla "Mājas Viesis" 800. numura iznākšanas mēnesis. Lieliskā doma izveidot žurnālu ar tādu pašu nosaukumu, ar kādu jau reiz iznāca (1856–1910) žurnāls, kas pauda pārliecību, ka tikai latvieši paši, nevis vācbaltiešu mācītāji, spēj veidot pilnvērtīgu savas tautas kultūru, pieder kādreizējam "Lauku Avīzes" dibinātājam Voldemāram Krustiņam.
Par savas tautas kultūru, tikai jau citā gadsimtā, pilnā mērā iestājas arī "Latvijas Mediju" aizvien izdotais "Mājas Viesis", kurš kopā ar saviem uzticamajiem lasītājiem ir sasniedzis ļoti solīdu vecumu – 800 numurus!
"Latvijas Mediju" portāls "Lasi.lv" jubilāru raksturo šādi: "Mājas Viesī" lasāmi viedokļi, intervijas un raksti par aktuālo. Apskati par kultūras notikumiem, izklaides jaunumiem un personībām. Izcili cilvēki, saistoši dzīvesstāsti, receptes, krustvārdu mīklas, joki..."
Tā varētu turpināt vēl un vēl, jo patiesībā
"Mājas Viesis" ir žurnāls orķestris. Aiz katra raksta, intervijas, apskata stāv žurnālisti, kuri par redaktores vai paša izloloto ideju ceļas un krīt, un nebeidz domāt krietni pēc oficiālā darba laika beigām un pat naktīs.
Viņi ir ilggadējās žurnāla redaktores Daces Terzenas uzticamā armija, kura ikbrīd gatava doties cīņā par lasītāju sirdīm.
Tāpat kā katram tumšam mākonim ir gaiša maliņa, tā arī pēc krietna darba jāseko atelpas brīdim, un nu tas ir klāt – žurnāla "Mājas Viesis" astoņsimtā numura gaidās mēs, tā veidotāji, devāmies nosvinēt šo vienreizējo notikumu uz Lobes krogu – vietu netālu no Lēdmanes Ogres novadā, par kuras atdzimšanu žurnālā rakstījām šovasar. Lai gan ekonomisti apgalvo, ka Latvijā svinamo dienu esot par daudz, mēs uzskatām, ka svētku nekad nevar būt pārpārēm, ja paši esam tos nopelnījuši. Tāpēc svinam, jo, kam vēl nav tūkstotis (numuru), tas var!
Krogu stāsti turpinās
Miglainais sestdienas rīts uz Lobes kroga pirtiņu bija atvedis pavisam desmit žurnālam "Mājas Viesis" piederīgo ļaužu, tostarp ar otrajām pusītēm. Galds, sarkanbaltsarkanā, patriotu mēnesim atbilstošā noformējumā ar dzērveņogām katrā šķīvī tika klāts pirts nelielajā priekšnamiņā, kur visi draudzīgi sarūmējāmies.
Redaktore Dace bija uzņēmusies namamātes lomu un, čakli rosīdamās, apliecināja, ka gan galda kultūra, gan žurnāla groži ir drošās rokās. Pat ja notiktu kaut kas negaidīts, kā atgadījās mums, saplīstot kafijas kannai, esam pārliecināti, ka viņa nezaudēs mieru un ar radošā kolektīva atbalstu visas problēmas atrisinās. Panākumu atslēga – arī labie vārdi, ko Dace nekautrējas teikt gan klātienē, gan e-pasta vēstulēs, atsaucoties uz labi padarītiem rakstu darbiem.
Viņa mudināja katram izteikties par savu nokļūšanu žurnāla komandā, bet vispirms jānobauda latviešu nacionālais ēdiens rasols, ko redaktore bija sagādājusi tik daudz, ka pietiktu arī svinībās klāt neesošajiem – gan vienmēr atraktīvajai redaktores vietniecei Ilzei Pētersonei, kura izrāvusies nelielā atvaļinājuma ceļojumā uz ārzemēm, gan Vivantai Volkovai, kura gan pati lieliski raksta, gan rūpīgi pieskata, lai visu citu autoru rakstītais nesaputrots nonāktu kārtējā žurnāla numurā, gan apkaimes odiseju medniekam un joku plēsējam Andrim Tiļļam un maketētājam Aigaram Nesteram.
Izmeklētāja ar ģitāru
Neba nu svētkos tikai pie galda sēdēt, ēst un domu pērles bārstīt. Latviešiem satiekoties, bez dziesmām neiztikt, jo nākam taču no zemes, kas dzied. Un ir tik labi, ka žurnāla "Mājas Viesis" žurnālistu pulkā ir dziesminiece un neskaitāmu sērijā "Izmeklē Anna Elizabete" izdotu detektīvromānu autore Dace Judina, kura uz mūsu ballīti ieradusies kopā ar dzīvesbiedru, komponistu Arturu Nīmani. Dziesmu grāmata un ģitāra Daces rokās liek aizmirst par šķībajām notīm, raut līdzi un pabrīnīties pašiem par sevi, ka zinām no galvas vairāk par vienu pantiņu un piedziedājumu. Jautrību vairoja arī abu mākslinieku sarūpētā viktorīna, kad bija jānosauc romānu un dziesmu autori. Izrādījās, tas, kas uz mēles, ne vienmēr nāk laukā.