5.2 °C
Tiesībsardze Karina Palkova Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā trešdien pauda neapmierinātību ar neizdarību gada laikā, lai nodrošinātu, ka skolās mācību stundas sāktos ne agrāk kā plkst. 8.
Latvijas likumi šobrīd nenosaka izglītības iestādēm mācību stundu sākumu un beigu laiku, ir atrunāts tikai maksimālais stundu skaits dienā un nedēļā. Nedz Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), nedz Veselības ministrija (VM) neuzskata, ka izmaiņas normatīvajā regulējumā būtu nepieciešamas. Tā vietā izglītības iestādēm nākamajā mācību gadā tiks piedāvātas vadlīnijas, kas "ies kopsakarībā" ar VM izstrādātajām klīniskajām vadlīnijām miega diagnostikai. "Ar vadlīnijām kā komunikācijas instrumentu var strādāt, tam ir efekts," pārliecināts IZM Izglītības departamenta vadītājs Rūdolfs Kalvāns. Viņš vērsa uzmanību, ka izmaiņas vienas izglītības iestādes stundu sākuma laikos "par 15 minūtēm" var radīt "domino efektu" visā pašvaldībā – ietekmēti būs skolu autobusu grafiki, kā arī mūzikas, sporta un mākslas skolu nodarbību laiki. Stundu sākuma laiks ietekmē arī ikdienas dzīvi – vecāku rīta loģistiku ar privāto transportu, pašu nokļūšanu darbā, kā arī sarežģīto mācību plānu, viņš klāstīja. "Tas laiks jau nav abstrakts, tas kaut kur nobīdīsies," sprieda amatpersona.
Tas neapmierināja tiesībsardzi, kurai nav pārliecības, ka izstrādātās rekomendācijas varētu mainīt situāciju, jo gada laikā situācija, viņasprāt, nav būtiski mainījusies. Tiesībsarga birojā joprojām vēršoties vecāki, kuri nav apmierināti ar to, ka atsevišķās izglītības iestādēs nodarbības sākas pirms plkst. 8 un pastāv tā saucamās "nultās stundas".
Palkova uzskata, ka jābūt regulējumam, kur valsts līmenī stingri pasaka, cikos var sākties nodarbības, pretējā gadījumā pastāv nevienlīdzīga attieksme pret bērnu tiesībām.
"Man grūti izskaidrot, kāpēc vienā pašvaldībā bērniem jāceļas plkst. 6.30, bet citās – plkst. 7.30. [..] Mēs nedrīkstam pakārtot tehniskos risinājumus bērnu veselībai un labbūtībai," teica tiesībsardze, piebilstot, ka vadlīnijām ir tikai ieteikuma raksturs.
Plānotās izmaiņas stundu sākuma laikos varētu skart tikai daļu izglītības iestāžu. Saeimas komisijas priekšsēdētāja Leila Rasima uzskata, ka noteikt normatīvajā regulējumā agrāko pieļaujamo mācību stundu laiku nav "par daudz prasīts", piebilstot, ka pieaugušo vajadzības šajā jautājumā nav primāras – ja ir bērni, kurus vecākiem jāatved agrāk, iespējams domāt par risinājumiem, kā šie skolēni pavada laiku, gaidot klasesbiedrus. "Bet lai nav tā, ka visiem jācieš un jāsāk agrāk. Tā ir daļa no atbildes, kāpēc mums tik agri [sākas mācību stundas], jo tas ir ērtāk vecākiem un arī skolotājiem," sprieda deputāte.
Saeimas komisijā izskanēja aicinājums, meklējot risinājumu, nodrošināt bērnu līdzdalību, īpaši vidusskolēnu viedokli. IZM amatpersona uz to atbildēja, norādot, ka jauniešu vidū viedokļi atšķiras un viņi domā "nedaudz sadzīviski primitīvāk". "Viņi liek kopā dienas ritmu – ja man [mācību stundas] sākas vēlāk, tad arī beigsies vēlāk. Vai es gribu kā pieaugušais piecos iziet no skolas?" klāstīja Kalvāns.
Kalvāns atzina, ka tiesībsargājošo institūciju skepse ir pelnīta, taču aicināja vispirms novērtēt vadlīniju ietekmi un tikai pēc tam domāt par regulējuma nepieciešamību.
Iepriekšējais tiesībsargs Juris Jansons aicināja valdību noteikt, ka mācību stundas, konsultācijas un fakultatīvās nodarbības skolās nevar sākties agrāk par plkst. 8. Viņa aicinājumam pievienojās arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas mediķi. Tikmēr valdība uzskata, ka normatīvajos aktos nav nepieciešams īpaši noteikt konkrētu mācību stundu sākuma laiku, jo lielākā daļa izglītības iestāžu jau ievēro Tiesībsarga biroja ieteikumu nesākt mācību stundas pirms plkst. 8, šāda pozīcija pausta Ministru kabineta atbildes vēstulē Tiesībsarga birojam, kuru šopavasar atbalstīja valdība. Izglītības ministre Dace Melbārde valdības sēdē toreiz pauda, ka ir jāievēro skolu autonomija, turklāt būtu grūti izstrādāt normatīvo aktu, kas derētu visiem, tāpēc ir jāuzticas skolu vadībai. Melbārde piebilda, ka IZM piedāvājums ir tomēr sagatavot vadlīnijas par miega higiēnu, sadarbojoties ar Veselības ministriju. Melbārde uzsvēra, ka nevajagot aizrauties ar garu vadlīniju rakstīšanu, taču bērnu labbūtības jautājums esot svarīgs, tāpēc ministrijas mēģināšot strādāt pie lakoniskām vadlīnijām.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
