Atklāj zudušo vēsturi: Zemgalē un Ziemeļlietuvā ceļotāji dodas digitālā pagātnes ekspedīcijā

Līdz 20. novembrim norisinās akcija "Atklāj zudušo vēsturi" Zemgalē un Ziemeļlietuvā. Šīs akcijas mērķis ir iepazīstināt ceļotājus ar jaunizstrādātiem digitālajiem risinājumiem dažādos tūrisma objektos, kas piedāvā unikālu iespēju virtuāli ceļot laikā, interaktīvi ielūkojoties pagātnē. Lai to panāktu, izmantotas papildinātās realitātes tehnoloģijas, digitālie stendi, audiogidi un QR kodi, kurus atverot ikviens var ieraudzīt senās ēkas un vietas, kuru mūsdienās vairs nav vai arī tās pārvērtušās līdz nepazīšanai, kā arī atklāt leģendārus stāstus.

Logs uz 19. gadsimta pasauli

Starp Zemgales apskates objektiem, kas piedalās akcijā "Atklāj zudušo vēsturi", ir arī Lielvircavas un Lielplatones muižas. Lielvircavas muiža mantota divpadsmit paaudzēs un vairāk nekā trīssimt gadus kopš 1509. gada šis apgabals izlēņots Klopmanu dzimtai, saukta par Klopmanu Vircavu. Tagadējo kungu māju no 1803. līdz 1808. gadam cēlis Dionisijs Leonhards fon Klopmans (1767–1827), taču Napoleona kara laiks bija izsmēlis muižas finanšu rezerves un 1820. gadā to nācās pārdot izsolē baronam Dītriham Grothūsam par lielāko solīto summu – 151 200 rubļiem jeb vairāk nekā trešdaļmiljonu Alberta florēniem. Deviņus gadus vēlāk šis barons Lielvircavas muižu atdāvināja savai meitai Adelheidei, kura ieprecējās fon Hānu dzimtā.

1920. gadā Latvijas agrārās reformas gaitā Lielvircavas kungu māja tika nodota pagasta pašvaldības rīcībā, kur tā ierīkoja izrīkojumu telpas un četru klašu pamatskolu, kas tur pastāvēja līdz atmodai, kad 1990. gadā ēku papildināja ar piebūvi deviņgadīgās skolas vajadzībām. Pēc skolas slēgšanas kungu mājai bija nepieciešams jauns pielietojums, un pagrieziens tūrisma virzienā lielā mērā notika, pateicoties pirmo muižas īpašnieku dzimtas pēcteča Georga Pētera barona fon Klopmana vizītei Lielvircavā, kurš vēlāk šurp uz divdesmit pieciem gadiem deponēja veselu autofurgonu ar kādreiz Klopmaniem piederējušām 19. gadsimta mēbelēm un sadzīves priekšmetiem – tekstilijām, gleznām, zobeniem, ordeņiem un sudraba traukiem – kolekciju, kas papildināta vēl pagājušajā gadsimtā.