Ir 2050. gada 4. maijs. Latvieši svin atjaunotās valsts saules mūžu, un atgūtās Neatkarības gadskārta sakrīt ar pirmās Latvijas atomspēkstacijas palaišanu. Pagājuši akurāt 27 gadi, kopš toreiz jauneklīgais finanšu ministrs Arvils Ašeradens ieminējās, ka jāver vaļā migrācijas slūžas, jāieved kodolzinātnieki, fiziķi, profesori, kuri augstskolās apmācīs jaunos latviešu kodolenerģētiķus, kuriem jāsagatavo tēvijas nākotnē galvenais bāzes enerģijas avots, atomstacija.

Reklāma

Tagad, ne tuvu tik atsperīgs un žirgts kā sendienās, bijušais kolorītais "JV" pārzinis, kam uzticēts spiest starta pogu enerģētiskajā jaunceltnē, saka uzrunā melnūkšņiem desmit tūkstošiem būvnieku – atvērts logs uz gaišāku pasauli, kas mainīs visu Latvijas iedzīvotāju dzīvi... un tālāko vecā simtgadnieka Arvila tekstu aiznes silta vēja pūtiens.

Diez vai vairs vajag tik daudz strāvas. Ja baumas par globālo sasilšanu izrādīsies patiesas, tad ap 2050. gadu mūsu Austrumeiropas klimatiskajā joslā tradicionāli padrēgnais maijs oglekļa izmešu un vides piesārņojuma dēļ būs izvērties par astronomiskās vasaras pirmo karstumu izverdošo mēnesi. Galvaspilsētas ielās rīdzinieki un svētku viesi pārvietojas plānās šmotkās, minikleitās un krekliņos, plus 30 pēc Celsija svelmes mākti, veldzējas ar šņākuļojošu valmiermuiženieku vai meklē centrā izvietotos krānus, lai padzertos vēsu ūdentiņu.

Virtuvēs šķind iesmu dzelzs, katliņu kapars, grāpju alumīnijs un pannu čuguns. Top svētku mielasts, klājējas vīkšī baltos galdautus, 

latvieši, ēdelīga nācija, ieturēsies par godu valstiskuma atjaunošanas gadadienai. Taču no ķēķiem vairs neceļas cepeštvaiki, galdā netiks servētas kādreiz izmeklētās delikateses, mazsālītie gurķīši, etiķī ietaisīta siļķe, lašmaizītes, Ķekavas žāvētās vistiņas, dūmudesas, ķilaviņu sviestmaizītes ar olu un uz oglēm netiks grilēts vakardien iemarinētais cūkgaļas šašliks. Modernais cilvēks ir atteicies no vakardienas kārumiem. 2050. gada ēdienkartē nekā tauka, barojoša, nekā liekus svara kilogramus vairojoša.

Tagad īpaši sagatavotas svētku maltītes ar bagātīgu garšu spektru tiek veidotas galvenokārt no kukaiņiem. Jā, nepārklausījāties – pēc pārdesmit gadiem latviešu galdā galvenais proviants ar augstu uzturvērtību un kolosālu proteīna devu būs kukaiņi! Kādreizējie paverdzinātie nogalināto dzīvnieku miesu gaļēdāji visi kā viens pievērsušies daudzkārt veselīgākai, diētiskai, zemu kaloriju insektu pārtikai. Pirmsnāves bailes, kas pirms elektrizētās slepkavošanas vai tuteņkaušanas pārņem drebošus un trīcošus lopiņus, nepārceļo uz ēdāju, un barībai izmanto nenozīmīgus un nekaitīgus planētas apdzīvotājus – čirpstoņas, skrapstinātājus, lidoņus, dūcējus, līdējus. 

Tikai šņerga un īpaši izlepis eksemplārs atteiksies no circeņu miltu pankūkām, no kūpinātiem trekniem miltu tārpiem, kaltētu siseņu batoniņa, pannā čurkstinātiem prusakiem, uz zoba kraukšķīgiem tarakāniem, presētu smecernieku vafelēm, 

vaboļu recekļa un no mušu farša bumbiņām saldā krējuma mērcītē, kuras sevišķi gardas sanāk no lielajām, zilajām lidonēm.

Kur gan dabūs tik daudz ēdamās masas, ja insekti taču ir ārkārtīgi sīciņi! – uzzīmēto nākotnes ainu apšaubīs neticīgie Tomi. Mīļie draugi, insektu ražošana audzētavās, fermās, kūtīs, laboratorijās ir tuvas nākamības lielākais pārtikas bizness, kur tos cilvēku riktēm audzēs melnos mākoņos un miriādēs. Ēdamo sagādās arī pašrocīgi, jo tauriņu ķeramais tīkliņš garāmgājēja rokās būs tikpat ierasts līdznesamais kā sēņu griežamais nazītis, kartupeļu lasāmais grozs vai "Rimi" iepirkumu maisiņš.

Kukaiņu produktu jaunradē un virumu recepšu izstrādē vēl daudz jāstrādā zinātņu vīriem, uztura speciālistiem, dietologiem, pārtikas tehnologiem, taču cilvēces izraudzītais zaļais ceļš barības uzņemšanai ir taisns un nemainīgs.

Tiešām vēlējāties nobaudīt svētku atmosfērā apbrūninātu cauraudzīti? Lūdzu, pilnvērtīgs mākslīgās gaļas sortiments no mēģenes – desiņas, kotletes, karbonādītes no kultivētās gaļas!

Piedevās atsvaidzinoši gārsu un citu dīgstu, zaļumu eļļoti salātiņi, kūpoši samalti zirņi. Prozit! Uz veselību! – pacelsim glāzīti skudru spirta uzlējuma valsts jubilejā, baltā galdauta svētkos, un uzkodīsim uz gapeles uzdurtu kūpināta kāpura šķēlīti.