1863. gada 29. augustā. Pirms 160 gadiem ar Frīdriha Šillera ‘’Vallenšteina nometni’’ un Ludviga van Bēthovena "Fidelio" iestudējumu darbu jaunuzbūvētajā mājvietā ārpus agrāko Rīgas vaļņu līnijas sāka Rīgas Pilsētas teātris jeb Vācu teātris, kas iepriekš mitinājās krietni šaurākās telpās Vāgnera ielas "Muses" namā.

Reklāma

"Latviešu Avīzes" šajā sakarā latviešu publikai saprotamā veidā vēstīja: "29. augustā pirmo reizi sāks kumēdiņus rādīt jaunā lielā kumēdiņu namā." Tikmēr vācu presē jauno namu dēvēja par ‘’mūsu templi’’ un uzsvēra, ka Rīga līdz ar tā uzbūvēšanu nu ierindojusies starp citām Eiropas kultūras pilsētām. Ēka, kuru mūsdienās pazīstam kā Latvijas Nacionālo operu, tika būvēta pēc Pēterburgas arhitekta Ludviga Bonšteta projekta un atbilda 19. gadsimta otrās puses priekšstatiem par klasisku Eiropas teātra namu. Būve tika sākta 1860. gadā un tapa trīs gados agrākā Rīgas nocietinājumu Pankūku bastiona vietā. Tā kā vietējiem trūka pieredzes, celšanā galveno lomu spēlēja būvnieki no Vācijas un Austrijas. 

Arhitektūras vēsturnieki norāda, ka tā bijusi tiem laikiem grandioza un pirmā tādu izmēru brīvstāvoša sabiedriskā celtne Rīgā, turklāt mūsdienu kontekstā arī viena no senākajām starp 19. gadsimta otrajā pusē Eiropā celtajiem teātriem. 

Rīgas Pilsētas teātra atrašanās šajā vietā piešķīra ielai sākotnēji nosaukumu – Teātra bulvāris. Repertuārs sākotnēji bijis ļoti raibs, jo uzvestas ne tikai lugas, bet tāpat operas, baleti un operetes, kuras publika pieprasīja īpaši. Kā zināms, sākotnējā teātra ēka pilnībā izdega 1882. gada 14. jūnijā, atstājot tikai sienas. Taču arī nelaimē atradās labums, jo notikušais ļāva pārplānot un modernizēt iekštelpas, apgādājot teātri ar laikmetīgu apkuri, ventilāciju un elektrostaciju.

Zemgalietis, 1923. gada 29. augustā

Rīgā, 28. augustā. Pirmdienas vakarā Saeimas prezidents sarīkoja par godu angļu viesiem parlamentāriešiem dineju Saeimas namā. Prezidents griezās pie viesiem ar īsu runu, apsveikdams viņus kā pasaules visplašākā parlamenta pārstāvjus pasaules visjaunākā parlamenta, mūsu Saeimas vārdā. 

"Mēs vienmēr esam vēlējušies personīgi satikties ar angļu parlamentāriešiem, lai pārrunātu ar viņiem kā piedzīvojumiem bagātiem kolēģiem problēmas un grūtības, kas rodas mūsu parlamenta dzīvē." 

Atbildes runā angļu delegācijas priekšsēdētājs sers Parks Gofs izteicies: Angļu parlamentārieši ieradušies te ne uz politisku konferenci, bet kā mūsu draugi, lai nodibinātu ciešākus saimnieciskus sakarus. Latvijai Baltijas valstu starpā piekrīt izcilus loma, pateicoties Rīgas, Ventspils un Liepājas ostām ar viņu milzīgo nozīmi tranzīta satiksmē. Gofs cildināja Latvijas varonību cīņas gados un uzsvēra, ka mūsu zemei nācies karot līdz 1920. gadam, kurpretim Anglijai jau 1918. g. bija iespējams stāties pie dzīves atjaunošanas miera apstākļos. Tālāk ņēma vārdu Ringolds Kalnings: Latvija pārdzīvojusi trīs karus. Ap 30 000 viņas labāko dēlu upurējuši savas dzīvības, kas mūsu mazai tautai ir smags zaudējums. Tomēr mēs skatāmies nākotnē ar drošu cerību.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.