1973. gada 21. jūlijā. Pirms 50 gadiem Rīgā ar labāko Latvijas PSR koru un "republikas partijas un valdības vadītāju līdzdalību" atklāja Dziesmu svētku simtgadei veltīto arhitektoniski skulpturālu ansambli, tobrīd sauktu par memoriālu, bet Viesturdārzu, kur tas atradās, pārdēvēja par Dziesmu svētku parku. 1873. gada jūnija beigās šajā parkā, toreiz Ķeizardārzā, notika Pirmie vispārējie latviešu Dziedāšanas svētki.

Reklāma

Tēlnieka Ļeva Bukovska un arhitekta Georga Baumaņa veidotā skulpturālā ansambļa elements ir ar šūnakmeni apšūta siena, uz kuras izvietoti septiņi dižāko latviešu komponistu bronzas bareljefi, autogrāfi un viņu pazīstamāko dziesmu pirmās taktis. Tā tika godināti Alfrēds Kalniņš, Emīls Melngailis, Jāzeps Vītols, Jānis Cimze, Jurjānu Andrejs, Emīls Dārziņš un Pēteris Barisons. Jāpiebilst, ka 2003. gadā šo virkni papildināja Baumaņu Kārlis un "Dievs, svētī Latviju!". Veidojot objektu, 1973. gadā daļu no 18. gadsimta beigās raktā Ķeizardārza kanāla pārveidoja baseinā ar septiņām strūklakām. 

Pie baseina uzstādīja ap 5 metrus augstu, no Tukuma puses atvestu laukakmeni, pie kura sākotnēji piestiprināja plāksni ar tekstu "Padomju Latvijas darbaļaudis Dziesmu svētku simtgadei". Mūsdienās teksts koriģēts. 

Tāpat uz memoriālās sienas nav vairs "Ļeņina novēlējuma", ka "Māksla pieder tautai" – tā vietā likts Baumaņu Kārlis. Atklāšana, protams, ritēja pilnīgā padomju garā, bet attiecīgie Dziesmu svētki, kuru laikā tā notika, pirmkārt tika veltīti "PSRS nodibināšanas 50. gada dienai" un tikai pēc tam bija "piekabināta" simtgade. "Klātesošo sirsnīgi sveikti, pa parka centrālo aleju soļoja viesi – Maskavas, Ļeņingradas, Tomskas, Ukrainas, Baltkrievijas, Lietuvas, Moldāvijas un Igaunijas mākslinieciskie kolektīvi. Kopā ar viņiem bija dziedātāji no Bulgārijas, Vācijas Demokrātiskās Republikas un Polijas. Jaunietes un jaunieši košos latviešu tautas tērpos nesa PSRS karogu, brālīgo savienoto republiku karogus, 1873. gadā notikušo pirmo Latvijas dziesmu svētku un 1973. gada Dziesmu svētku karogus," ziņoja "Latinform".

Strādnieku Avīze, 1923. gada 21. jūlijā

Nepareizs rīkojums. Nesen Liepājas ostas priekšnieks publicēja rīkojumu, ka visiem zvejniekiem tiekot aizliegts ņemt jūrā līdz akmeņu balastu. Iemesls šim rīkojumam esot tas, ka zvejnieki balasta vajadzībām izlaužot akmeņus no ostas bruģa. 

Pamatojoties uz augšējo rīkojumu ostas policijas priekšnieks atkal savukārt izdeva rīkojumu, ka 3 dienu laikā visiem zvejniekiem jāizņem no laivām balastakmeņi. 

Rīkojums varētu attiekties uz zvejniekiem nepiederošiem akmeņiem, bet ka augšminētie kungi savus rīkojumus attiecina arī uz zvejnieku privātīpašumu, šinī gadījumā balastakmeņiem, tas nu gan būtu drusku par daudz un neizprotami. Bez tam tāds rīkojums var daudziem zvejniekiem atnest zaudējumus un radīt pat dzīvības briesmas, jo akmeņu vietā nāksies ņemt smilšu balastu, kura ievietošanai laivās vajadzēs maisus, bet pēdējie pastāvīgā slapjumā ātri bojāsies, bez tam, kā zināms, smilšu balasti traucē vētras laikā laivā iešļāktā ūdens izliešanu.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.