1923. gada 20. jūlijā. Pirms 100 gadiem "Latvijas Vēstnesis" ziņoja, ka nedēļu ilgā lauksaimniecības skaitīšana valstī noslēgusies un visi savāktie materiāli nogādāti apstrādei pie skaitīšanas organizētāja Valsts statistikas pārvaldes. Tādas skaitīšanas pirmskara Latvijā pa novadiem rīkoja periodiski, sākot no 1920. gada, ar mērķi noskaidrot, ekonomisko un tāpat sociālo stāvokli laukos – cik skaitā un cik lielas ir saimniecības, kādas kultūras un cik lielās platībās audzē, kādus mājlopus tur, kādu tehniku un rīkus izmanto un tā tālāk.

Reklāma

Vāca datus arī par sabiedrisko sfēru – biedrību skaitu, kooperatīviem. Pirmās skaitīšanas savāktās ziņas tūlīt pēc Neatkarības kara bija nepilnīgas, tāpēc 1923. gada 26. jūnijā – 3. jūlijā organizēja otru. "Vai no skaitīšanas listēs un iecirkņu saimniecību sarakstos iegūtiem datiem varēs spriest par valsts pareizo saimniecisko stāvokli, grūti ticēt. Saimniecībās vēl nav zudis iespaids, ka katrai ļaužu un saimniecību skaitīšanai seko jaunas nodevas. Vispāri pie skaitīšanas bija nomanāma tendence uz dzīvā inventāra pamazināšanu. "Pat cālīšus tagad apliks ar nodokļiem," vairākās vietās noteica saimniecību vadītāji, tādēļ cāļi palika gandrīz visur neuzdoti. Interesanti atzīmēt, ka ir veseli pagasti, kuros nav reģistrēts neviens bullis. Skaitītāju iebildumi, ka viņu bažas par nodevām ir bez pamata, reti kādu pārliecināja," par Latvijas lauku ļaužu aizspriedumiem sodījās "Latvijas Vēstnesis". 

Īpaši Pirmā pasaules kara gadi, kad katra Krievijas impērijas vai vācu okupācijas varas organizētā uzskaite tiešām rezultējās ar jaunām nodevām un rekvizīcijām, bija izmācījusi latviešus slēpt, ko var paslēpt. 

Vajadzēja ilgāku laiku, lai no traumas atbrīvotos. Tomēr kopumā 1923. gada lauksaimniecības skaitīšana parādīja, ka, salīdzinot ar 1920. gadu, sējumu platības un mājlopu skaits krietni pieaudzis. Īpaši bija attīstījusies linkopība, izpletušies miežu un auzu lauki un strauji sakuplojis aitu skaits. Piemēram, 1920. gadā Rīgas apriņķī uzskaitīja 35,6 tūkstošus aitu, bet 1923. gadā to bija jau 92 tūkstoši.

Policijas Vēstnesis, 1923. gada 20. jūlijā

Kā "cienī" valsts valodu. Strenču stacijā kalpo kāds krievs kā vagonu sakabinātājs, kurš savu krieviskumu prot jo bramanīgi izrādīt. Tā 6. jūlijā pie vilciena nr. 2007 pienākšanas no Valkas minētais krievs ieradās pie lokomatīves vadītāja un skaļā balsī krievu valodā pavēlēja tam izdarīt lielākus vilciena manevrēšanas darbus, bet pa visu manevrēšanas laiku pārmijnieku arī krievu valodā komandēja no vienas pārmijas uz otru. Interesanti atzīmēt, cik padevīgi mašīnists un pārmijnieks paklausīja un izpildīja krieviskās pavēles; bez tam rodas jautājums, vai gan mūsu Dzelzceļu virsvalde rīkojumus par valsts valodas lietošanu un ievērošanu uz Strenču stacijas kalpotājiem nebūtu attiecinājusi?

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.