1903. gada 18. jūlijā. Pirms 120 gadiem pilsoniskā ģimenē Vīnē piedzima Viktors Dāvids Grīnbaums, vēlākajā dzīvē pazīstams kā amerikāņu arhitekts Viktors Deivids Gruens – "vīrs, kurš mainīja Ameriku" un ne tikai to. Gruenam pirmajam radās ideja par lielu iepirkšanās centru veidošanu piepilsētās, un viņš popularizēja gājēju zonu veidošanu pilsētu centros, jo "automašīnas neko nepērk".

Reklāma

Līdz 1938. gadam ebreju ģimenē dzimušais arhitekts darbojās Austrijā, taču pēc 1938. gada, kad tā tika pievienota nacistiskajai Vācijai, savas izcelsmes dēļ emigrēja uz ASV, kur arī guva pasaules atpazīstamību. Gruena arhitektu biroja projektētais pirmais piepilsētas iepirkšanās centrs jeb "molls" tapa 1954. gadā un no biznesa viedokļa izrādījās veiksmes stāsts. Turpmāk 50.–60. gados tādus sāka būvēt vienā ASV pilsētā pēc otras, pa vairākiem gadā, kas vēlāk pašiem amerikāņiem ļāva sacīt, ka savā ziņā Gruens bijis viens no ietekmīgākajiem ASV 20. gadsimta arhitektiem. Līdz 70. gadu vidum Amerikā uzbūvēja ap 50 šāda tipa "iepirkšanās tempļu" un tie stabili kļuva par vienu no amerikāniskā dzīvesveida pazīmēm. 

Arhitekta sākotnējā iecere bija, ka tādi objekti būs ne tikai milzu veikali, bet tajos tāpat būs izklaides, kultūras, pat izglītības iestādes un dzīvojamās zonas. 

Gruens cerēja, ka, radot it kā jaunus pilsētu centrus priekšpilsētās, tiks atslogoti vecie, šaurie un pārslogotie, maksimāli atbrīvojoties no auto, uzlabojoties vides kvalitātei. Tāpēc līdzās tirdzniecības platībām projektēja skolas, teātrus, kino, sporta iespējas, parkus, koncertzāles. Cita lieta, ka viņa projekti ekonomisku apsvērumu dēļ bieži vien netika realizēti pilnībā un uzsvars palika uz komerciju. Ne velti mūža nogalē arhitekts paziņoja, ka norobežojas no tādiem agrāko gadu projektiem, jo to attīstītāji izkropļojuši viņa idejas.

Jaunākās Ziņas, 1923. gada 18. jūlijā

Nacionālās operas ēkas ārsienu pārkrāsošana ar gandarījumu atzīmējama. Bet reizē ar to izvirzās kāds mazs, bet ļoti zīmīgs sīkumiņš: mūsu operai aizvien vēl trūkst latviska uzraksta, lai gan mūsu godasajūta to uz stingrāko prasa. Tāda necienīga izturēšanās pret valsti un tautu nav ne ar ko attaisnojama un liecina tikai par to, ka vēl neesam atsvabinājušies no verdzības laiku ēnām – drosmes trūkuma. Vai tiešām arī te gaida, kad varēs uzlikt tāpat kā ielām mūsu nacionālo godu un cieņu apvainojošus uzrakstus visās Bābeles valodās? Pilsoņi prasa no saviem izvēlētiem, ka reizē ar krāsošanu mūsu mākslas iestāde dabūtu arī savu nepieciešamo uzrakstu – Nacionālā opera.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.