1933. gada 19. jūlijā. Pirms 90 gadiem "Jaunākās Ziņas" vēstīja, ka Ventspilī jau otro mēnesi inženiera Andreja Pornieka mājas pagalmā Tirgoņu ielā 5 no zemes izplūst degoša un saimniecībā izmantojama gāze. Tās slānim Pornieks bija uzdūries, maija beigās urbjot ūdens ņemšanas vietu. Laižot urbumā metāla caurules ap divu metru dziļumā, pēkšņi bija izšāvies uzputota ūdens fontāns un izplatījusies specifiska smaka.

Reklāma

Sākumā bija bažas, ka gāze ir indīga, tādēļ to aizdedzināja. Taču gāze turpināja plūst arī turpmākajās dienās, turklāt ar nemainīgu spiedienu. Apgalvoja, ka tā esot ļoti tīra un sadegot bez dūmiem. Izplatījās baumas, ka varbūt atklātas degslānekļa iegulas, kādas jau bija zināmas Igaunijā, vai atklāta deggāze, ar kuru varēšot apkurināt pilsētu, un būšot arī nafta. LU veiktās analīzes tomēr apstiprināja, ka vielai ar naftu nekāda sakara nav un tā ir no beigtiem dzīvniekiem un augiem laika gaitā izdalījusies purva gāze jeb metāns. Avīzes atcerējās, ka līdzīgi, rokot aku, pirms dažiem gadiem jau bija atgadījies ap puskilometru no Pornieka mājvietas, Jūras un Ganību ielas stūrī, namīpašnieka Kraptes sētā, bet tur saimnieks, konstatējis, ka gāze deg, licis bedri aizbērt. Savukārt eksperti skaidroja, ka Ventspilī metāna gāzes "kabatas" 6–48 metru dziļumā sastaptas arī iepriekš, turklāt gāze izplūdusi nedēļām ilgi. Līdzīgi degošas metāna gāzes izplūdes gadījumi bijuši arī Rīgā 19. gadsimtā, urbjot artēziskās akas 10–20 metru dziļumā pie Viesturdārza, Andrejsalā, Rīgas pilsētas kanāla malā un tagadējās fabrikas "Aldaris" apkaimē.

Tikmēr Pornieks bija izdomājis, ka degošo gāzi var izmantot saimniecībā. 

"Gāze pa cauruli ievadīta inženiera dzīvoklī, plītē, kur zem riņķiem novietots īpašs gāzes ķēķis. Pagriežot kloķi, plītē dzirdama gāzes šņākšana. 

Pielaižot uguni, tā uzliesmo zilganā krāsā un deg ar lielu sparu un liesmu. Prāvā traukā ūdens uzvārās desmit minūtēs. Gāze pilnīgi atvieto malku, un ar to gatavo arī ēdienu," novēroja "Jaunākās Ziņas". Pornieks žurnālistiem stāstīja, ka ne visi gribot dzert šādi vārītu tēju, jo uzskatot, ka "spēks, kas nāk no zemes dziļumiem, esot nelabs". Diemžēl tā laika avīzes neziņo, cik ilgi gāzes "atradne" Ventspilī darbojusies.

Jaunais Rīts, 1923. gada 19. jūlijā

Dāmas izpeldinājušas kungu. Svētdien Rīgas jūrmalā vairāki kungi "revolucionārā" kārtā mēģināja demokratizēt peldēšanās noteikumus. Tie it omulīgi pastaigājās gar jūrmalu dāmu stundās. Daži kaunīgākie gan neizturēja svilpienus, kliedzienus un smilšu lietu un atkāpās uz aizmugures poizīcijām, bet citi demonstratīvi turpināja savus novērojumus. Majoros kādam no šiem varoņiem tomēr gadījušās ceļā vēl varonīgākas dāmas, kuras arī ķērušās pie aktīvas politikas, kad diplomātiskie paņēmieni neatstājuši vēlamo iespaidu. 

Kādas 15 ar kostīmiem bruņotas dāmas sagrābušas dūšīgo kavalieri un neskatoties uz viņa kliedzieniem un spārdīšanos, ievilkušas to jūrā un ar visām drēbēm izpeldinājušas. 

Pēc tādas atvēsināšanas kungam pārgājis viss karstums un patika uz izlūkošanu un tas it kaunīgi aizlaidies no cīņas lauka. Kā zināms, pagājušā vasarā kāds kailu sieviešu cienītājs it mierīgā kārtā parādīja policistam savu Satversmes sapulces locekļa karti, kad pēdējais gribēja pārtraukt skaistuma cienītāju minētā darbā. Tagad dāmas arī esot nodomājušas, ka pārdrošais kungs piederot pie neaizskaramiem, kurus policisti nedrīkstot traucēt kailu sieviešu novērošanā un tādēļ tās pašas saviem spēkiem nolēmušas to atvēsināt, kas tām arī visai labi veicies. Pašdarbība arvien ir apsveicama.
 

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.