1973. gada 11. septembrī. Pirms 50 gadiem ģenerāļa Augusto Pinočeta vadītajā militāristu pučā Čīlē tika gāzts un neskaidros apstākļos gāja bojā 1970. gadā demokrātiski ievēlētais prezidents Salvadors Aljende. Apvērsumam bija liela rezonanse pasaulē, ne tikai tādēļ, ka faktiski bija runa par ASV un PSRS interešu un ideoloģiju simbolisku sadursmi aukstā kara apstākļos.

Reklāma

Aljende centās ieviest valstī demokrātisku sociālismu, vismaz sākumā krietni liberālāku par Fidela Kastro režīmu Kubā, taču veids, kādā viņš to centās darīt, iegrūda līdz tam visumā labklājīgo un iekšpolitiski stabilo Čīli (30% iedzīvotāju piederēja vidusslānim) ekonomiskajā un politiskajā krīzē. Lielo uzņēmumu un zemes īpašumu nacionalizācija, agrārā reforma un padomju parauga plānveida ekonomikas ieviešana noveda pie tā, ka valstī krasi pasliktinājās uzņēmējdarbības vide. Uzņēmēji vairs neredzēja perspektīvu. Piemēram, lielie zemnieki sāka masveidā izkaut lopus, lai paspētu, pirms viņu fermas tiek valstiskotas. 1972. gadā nācās pat ieviest pārtikas produktu normēšanu, kas nekad iepriekš nebija noticis. Valdība pastiprināti drukāja naudu, un inflācija sasniedza 140%. Uzplauka melnais tirgus. Paradoksāli, bet par spīti ekonomikas brukšanai Aljendes kreisā "Tautas vienotības" koalīcija 1973. gada marta parlamenta vēlēšanās pat uzlaboja savu stāvokli, iegūstot 43% balsu. Vienlaikus konsolidējās arī tie, kas bija pret sociālistiem. Parlamenta labējais spārns nostājās opozīcijā kreisajai valdībai, bet Augstākā tiesa sāka apšaubīt, vai Aljendes valdība spēj realizēt valstī demokrātiju un likuma varu. 

Valstī uzliesmoja transporta, banku un arī citu jomu streiki. Protestus izdzenāja ar asaru gāzi, kamēr labējie radikāļi ķērās pie terora aktiem. 

Augot bažām par Aljendes autoritārismu, 1973. gada vasarā Čīle atradās pilsoņu kara priekšvakarā un labējā opozīcija atklāti aicināja armiju beidzot ieviest valstī "likuma kārtību". To kā ieganstu pučam arī izmantoja Čīles armijas komandieris ģenerālis Pinočets. Cita lieta, ka Pinočets "kārtību" valstī atjaunoja ar diktatūru un atbaidošu brutalitāti. Jau pirmajās apvērsuma dienās viņa piekritēji nogalināja ap 3000 politisko pretinieku. Pakāpeniskā atgriešanās pie demokrātijas Čīlē sākās tikai 1989. gadā.

Jaunākās Ziņas, 1923. gada 11. septembrī

Stende, Rūpniecības postīšana. Jaunpagastā nodedzināta atjaunotā stērķeļu fabrika. Fabrika uzbūvēta 1910. gadā un skaitās par vienu no lielākām un labākām Latvijā. Dienā tā varēja izstrādāt līdz 800 pudu kartupeļu. Atjaunošanai valdība nāca palīgā ar pabalstu. Dīvainas lietas notika jau pirmās dienās, kad tikko iesākās fabrikas atjaunošanas darbi. Tā bija dots rīkojums nolaist dzirnavu ezeru, kas draudēja iznīcināt jau iesāktos darbus. Laikā to tomēr novērsa, lietojot aizsarga līdzekļus. Gandrīz pēc fabrikas darbu nobeigšanas, vakarā pēc strādnieku aiziešanas ļaundari atlauza durvis uz fabrikas ūdens ratu, izrāva no tā ķīļus, tad atrāva ūdens aizvilktnes un ūdens no ezera sāka gāzties uz bojāto ratu. Pēc fabrikas galīgas izlabošanas, kad to gribēja laist darbā, ļaundari fabriku nodedzināja. Iekārta vēl nebija apdrošināta. Zaudējumi līdz 1 500 000 rubļu.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.