1853. gada 12. septembrī. Pirms 170 gadiem negaisā pie Kolkas bākas avarēja vairāki kuģi. To vidū arī kāds holandiešu burinieks ar dažādu preču kravu. Par kuģa kravas glābšanas procesa liecinieku kļuva Jelgavā dzīvojošais vācu mākslinieks Jūliuss Dērings, kurš tobrīd ciemojās pie Dundagas baroniem Osten-Zakeniem.

Reklāma

Savā dienasgrāmatā Dērings rakstīja: "Redzēju rosīgu darbošanos pludmalē, kur krasta kareivju stingrā apsardzībā daudz ratu brauca iekšā seklajā jūrā – pretī piekrautām laivām, kas nevarēja virzīties tuvāk. Neraugoties uz negaisu un lietus straumēm, glābšanas darbus nedrīkstēja pārtraukt, jo negaiss varēja paātrināt pilnīgu kuģa nogrimšanu. Tas bija divmastu holandiešu kravas kuģis, kas parasti pārvadāja sieru, siļķes, tabaku, puķu sīpolus, dzelzs mašīnas un nedaudz Reinas vīna. Pēc pulksten deviņiem ļaudis nāca vakariņās, visus viņus, tur bija kādi seši vai septiņi matroži, uzņēma [Kolkas bākas inspektora Pērlmana] mājā un pabaroja. (..) Nākamajā rītā, svētdien, 13. septembrī, es devos uz pludmali un ilgāku laiku vēroju glābšanas darbus. Kuģi no šīs vietas nevarēja saskatīt, jo tas atradās aiz Kolkas zemesraga gandrīz četras jūdzes jūrā. 

Ūdenī peldēja tabaka, puķu sīpoli, mucu dēļi un tamlīdzīgi, bet sargi raudzījās, lai kāds kaut ko no krastā izskalotā nepaceltu. 

Tomēr nozagts esot stipri daudz, notika pat tā, ka ļoti daudz zemnieku pēc tam saslima, jo bija ēduši indīgos sīpolus. Es aizgāju līdz zemesragam, no kurienes redzēju tālumā avarējušo kuģi – tas bija iegrimis ūdenī jau līdz pakaļgala logu lūkām. Netālu no holandieša uz sēkļa bija palicis stāvam kāds angļu kuģis, bet trešais kuģis, kas bija zaudējis vienu mastu, naktī tomēr bija ticis prom." Viduslaikos pastāvēja paraža, ka izskaloto avarējušo kuģu kravu var pievākt muižnieks, kam pieder piekrastes zeme. Dēringa aprakstītajā laikā likumi, protams, bija mainījušies, taču samērā bieži viltīgā Kolkas raga sēkļos avarējušo kuģu kravas glābšana Dundagas baronam un viņa zemniekam bija kļuvusi par it ienesīgu biznesu, jo kuģu un kravas īpašnieki par to maksāja.

Liepājas Avīze, 1923. gada 12. septembrī

Senlatvju kareivju bruņojumu komplektu ieguvis Kara muzejs Latgalē, kur tas atrasts, rokot kartupeļu bedres, netālu no Rāznas ezera. Atrasti ir bruņu cepure, josta, šķēps, zobens ar maksti, rotas lieta un dižciltīgo kareivju goda zīmes no bronzas. Sevišķi labi uzglabājušās ļoti masīvas rokas sprādzes ar maziem ornamentiem. Atrastās lietas darinātas Latvijā apmēram 10. gadu simtenī.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.