"Valmieras" futbolisti UEFA Čempionu līgas kvalifikācijas pirmās kārtas pirmajā mačā Ļubļanā zaudēja "Olimpijai" (1:2), saglabājot intrigu pirms atbildes spēles 19. jūlijā Valmierā. Šovakar eirokausus uzsāks "Riga" un "RFS".
Taktika nestrādāja
Valmieriešiem debijas puslaiks Čempionu līgā izvērtās ļoti bijīgs – maksimāla uzmanība aizsardzībai, bet, tiekot pie bumbas, nekādi neizdevās to pieturēt vai aizskriet pretuzbrukumā. Arī mājinieki, par spīti pārsvaram, neko bīstamu neradīja, taču puslaika izskaņā izdevās atņemt bumbu Maksimam Toņiševam un ar dažām ātrām piespēlēm vārtus guva Mustafa Nukičs. Pēc pārtraukuma Latvijas čempioni mainīja taktiku un tika arī pie vairākiem labiem momentiem. 19 gadus vecais aizsargs Niks Sliede pēc stūra sitiena no teicamas pozīcijas uzsita vārtsargam virsū, drīz pēc tam portugālis Rui Pedru guva "Olimpijai" otros vārtus, bet Latvijas klubam cerību atgrieza Meisa Diopa precīzais sitiens ar galvu no pašas vārtu priekšas 87. minūtē. 20 gadus vecajam senegālietim tie bija pirmie vārti Valmieras labā 26 aizvadītajās spēlēs.
"Taktiski izgāzām pirmo puslaiku, spēlējām par zemu, bija jābūt labākam vidējam blokam,"
teica "Valmieras" galvenais treneris Jurģis Kalns. "Plāns bija, ka abas malas aizsardzībā strādā atšķirīgi, jo pretinieks spēlē atšķirīgi, taču to neizdarījām. Pretspēle nesanāca pilnībā, neizdevās ar vēsu galvu iziet no presinga. "Olimpija" sajuta, ka var iet virsū, mūsu čaļiem radās bijība. Brīžiem pat avantūristiski metās presingā, radās ļoti lielas brīvas zonas, bet mēs to neizmantojām, pat necentāmies iespēlēt, uzbrūkošā grupa nebija gatava aizķerties. Otrajā puslaikā spēle pilnībā mainījās, rezultāts varēja būt citāds."
Dienvidnieki un ziemeļnieki
Šovakar UEFA Konferences līgas kvalifikāciju no pirmās kārtas uzsāks divas Latvijas komandas. "RFS" Skopjē tiksies ar "Makedonija GP", kas iepriekšējā sezonā Ziemeļmaķedonijas čempionātā finišēja septītajā vietā, bet kļuva par kausa ieguvēju. 1932. gadā dibinātais klubs gājis cauri sarežģītiem laikiem, šajā gadsimtā ir gan izcīnīts čempionu tituls 2009. gadā, gan nākamajā sezonā izslēgts no čempionāta, no trešās līgas iekļuvis augstākajā un divas reizes izkritis. Kopš 2019. gada šī būs trešā reize eirokausos, bet neviena kvalifikācijas kārta nav pārvarēta.
"Riga" "Skonto" stadionā uzņems Reikjavīkas "Vikingur", pērn Islandes trešā spēcīgākā komanda, bet šosezon itin stabila turnīra līdere. Aizpērn izcīnīja savu sesto valsts čempionu titulu, pirms gada Čempionu līgas priekškvalifikācijā sagrāva Tallinas "Levadia" ar 6:1, tad pieveica andoriešus, laba cīņa pret Zviedrijas čempioni "Malmo" (2:3 un 3:3), uzvara pret Velsas "The New Saints" un atbildes mačā papildlaikā zaudējums Poznaņas "Lech". Šis eirokausu skrējiens "Rigas" galvenajam trenerim Tomislavam Stipičam liek pret "Vikingur" izturēties ar lielu cieņu: "Esam redzējuši daudzas viņu spēles, mazliet atgādina "RFS" – ļoti pieredzējusi, skandināvu mentalitāte, ātra. Viņi tic, ka ir neuzvarami. Gatavosimies un cīnīsimies, jāatrod vājās vietas, jo viņi zina, kā spēlēt pret presingu, jāņem vērā arī detaļas par ceļojumu uz Reikjavīku. Ja godīgi – izredzes ir 50 pret 50, to zinām gan mēs, gan pretinieki."
Atbildes spēles nākamnedēļ.
9.3 °C










![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__large__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)










































































































































































































































