Vēsture, kas skan: Cēsu Centrālās bibliotēkas direktores ceļš no grāmatām līdz mūzikai

Cēsu Centrālās bibliotēkas direktore Lāsma Vasmane-Mašina savā darbā nenodala vien tiešās pārraudzības ēku pilsētas centrā, bet uzteic ikvienu novada bibliotēku, kuras 2024. gadā klātienē iedzīvotāji apmeklējuši kopumā 139 631 reizi, virtuālais apmeklējums bijis vairāk nekā miljons reižu.

Cēsu Centrālā bibliotēka kā metodiskais un konsultatīvais centrs pārrauga novada 25 publiskās un 23 izglītības iestāžu grāmatu krātuves, daļēji atbalsts joprojām tiekot sniegts arī Smiltenes novada Raunas pagasta un pamatskolas, kā arī Drustu bibliotēkai.

Pateicoties novada publisko bibliotekāru nesavtīgajam radošajam un daudzpusīgajam darbam, pagājušajā gadā pieaudzis publisko bibliotēku aktīvo lietotāju, kā arī klātienes apmeklējumu un fiziskā krājuma izsniegumu skaits, tāpat pieaudzis arī bibliotēkās rīkoto pasākumu un izstāžu skaits. Direktore teic: mūsu novadā bibliotēka ir katra pagasta un kopienas sirds.

Grāmatas. Mūzika un novada pagātne

Daumants Vasmanis, "Cēsis gadsimtu mijā (1877–1914)".

Foto: Publicitātes

Jāsaka godīgi, ikdienas aizņemtībā grāmatu lasīšanai neatliek tik daudz laika, cik vēlētos, turklāt arvien vairāk izmantoju arī e-grāmatu bibliotēku "www.3td.lv", jo tur lasāmais ir allaž pieejams.

Tā kā sirdī esmu mūziķe, tad labprāt lasu arī grāmatas, kas saistītas ar mūziku un mūziķu biogrāfijām. Gunas Rukšānes "Haralds Sīmanis. Dziesminieks", Ilonas Balodes "Ielu muzikantu piezīmes" un Jāņa Žildes "Pienvedēja Piedzīvojumi. Trīs no Sabiles" ir tikai dažas no tām, kas patiesi aizrāvušas.

Protams – ļoti īpašā vietā sirdī un grāmatu plauktā atrodas mana tēva, leģendārā Cēsu vēsturnieka Daumanta Vasmaņa, sarakstītās grāmatas "Cēsu novada pagātnes ainas" un "Cēsis gadsimtu mijā (1877–1914)". Apceres par sen pagājušām dienām, kas ļauj ielūkoties pilsētas vēsturē.

Teātris. Vēsture un Pifs

Skats no Latvijas Leļļu teātra izrādes "Un atkal Pifs".

Foto: Publicitātes

Šogad tiek atzīmēti 150 gadi, kopš Cēsīs tiek spēlēts teātris. 27. martā, Teātra dienā, cēsniekus priecēja jaunais Cēsu Teātra iestudējums "Lai top izrāde!". Tas veidots pēc Karela Čapeka jautrā stāsta motīviem, kas papildināts ar spilgtiem notikumiem no pilsētas teātra bagātās vēstures. Šis pasākums bija atkalsatikšanās esošajiem un bijušajiem aktieriem, kuru vidū desmit gadus biju arī pati.

Aizvadītajā gadā Cēsu Centrālajā bibliotēkā bija skatāma arī izstāde "Izcilajam leļļu meistaram, grafiķim, grāmatu ilustratoram Pāvilam Šenhofam – 100". Tagad uz leļļu teātri raugos ar pavisam citu skatījumu, un nesen kopā ar ģimeni apmeklējām leģendāro izrādi "Un atkal Pifs" ar brīnišķīgajām Ivara Vīgnera dziesmām. Piecgadīgais dēls Vestards par šīs izrādes apmeklējumu joprojām ir stāvā sajūsmā!

Vēl pēdējā laikā esam devušies arī uz Valmieru, tur skatīts Deivida Mameta "Amerikāņu bizons" un "Valmieras puikas".

Izstādes. Pozitīvas emocijas

Skats no izstādes "Mīts – Cilvēks – Daba".

Foto: Publicitātes

Turpinot teātra tēmu, nupat Cēsu Centrālajā bibliotēkā atklājām izstāžu cikla "Uz skatuves izdzīvot tūkstošiem dzīvju" pirmo izstādi par Cēsu teātra dzīves posmu no pirmsākumiem līdz 1944. gadam.

Ilggadēja sadarbība bibliotēkai izveidojusies ar biedrību "Art Cēsis" un tās vadītāju Inesi Ciekuri, tāpēc mūsu apmeklētājus regulāri priecē Rituma Ivanova, Signes Vanadziņas, Reiņa Liepas, kā arī citu Latvijā un pasaulē pazīstamu mākslinieku darbi.

Savukārt nesen kopā ar bibliotēkas kolektīvu patīkams pārsteigums bija Ruckas muižas apmeklējums. Guvām gan gastronomisku baudījumu, gan pozitīvas emocijas, pieredzot multimediālo projektu "Dzīvās gleznas". Izstāde "Mīts – Cilvēks – Daba" ir veltījums simbolismam Latvijas mākslā, kur jaunās krāsās, skaņās un kustībā atdzīvojās tā laika gleznas un dzejoļi, savukārt izstādē "Manas iedvesmas dārzi" gleznotājas Baibas Feoktistovas košās un izteiksmīgās gleznas uzrunā Mocarta, Baha, Šopēna un Bizē mūzikas pavadījumā.

Koncerti. Cēsis – Latvijas kultūras galvaspilsēta

Skats no kultūrprogrammas "Cēsis – Latvijas kultūras galvaspilsēta 2025" atklāšanas koncerta.

Foto: Publicitātes

18. janvārī koncertzālē "Cēsis" Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra, Valsts akadēmiskā kora "Latvija" un solistu Ingas Kalnas, Zandas Švēdes, Rafala Bartminska un Riharda Mačanovska izpildījumā, diriģējot Džeimsam Šerlokam, izskanēja Ludviga van Bēthovena "Svinīgā mesa" Re mažorā ("Missa solemnis"), ar kuras atskaņojumu tika atklāta kultūrprogramma "Cēsis – Latvijas kultūras galvaspilsēta 2025". Šis augstvērtīgais klasiskās mūzikas koncerts sniedza patiesu muzikālu baudījumu.

Mana profesija ir bibliotekāre, taču sirds aicinājums – mūzika, bez tās dzīve nav iedomājama. Esmu darbojusies vairākos muzikālos projektos, taču šobrīd esmu aktīva grupas "Pisang Ambon" dalībniece – spēlēju basģitāru, akustisko ģitāru un dziedu.

Kino. Piedzīvotais sasaucas

Aizrāva arī Aijas Bley dokumentālā filma "Mēs gribējām izmainīt pasauli".

Foto: Publicitātes

Bieži nav iespējams atsevišķi nodalīt izstādes, koncertus, kino, grāmatas… Mani ļoti aizrauj dokumentālās filmas un grāmatas, vienmēr patikusi grupas "Pienvedēja piedzīvojumi" mūzika, tāpēc priecājos par grāmatu un vēlāk arī par filmu. Līdzīgi aizrāvusi arī Aijas Bley pilnmetrāžas dokumentāla filma par rokenrolu mūža garumā "Mēs gribējām izmainīt pasauli" un Ulda Rudaka enciklopēdiskā "Rokupācija".