Valsts akadēmiskais koris "Latvija" un tā mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais augusta otrajā pusē un septembra sākumā aicina klausītājus uz 27. Starptautisko garīgās mūzikas festivālu – gada vērienīgāko sakrālās mūzikas notikumu Latvijā.
Šogad dzirdēsim kori "Latvija" gan tā mākslinieciskā vadītāja Māra Sirmā, gan Igaunijas Nacionālā vīru kora mākslinieciskā vadītāja Mika Ileojas, gan izcilā Vīnes klasiķu darbu interpreta, poļu diriģenta Zbigņeva Gracas vadībā. Divos vieskoncertos ar bagātīgām gruzīnu kormūzikas programmām piedalīsies arī Gruzijas Valsts koris un tā diriģents Arčils Ušveridze.
Festivāls no 15. augusta līdz 12. septembrim izskanēs sešos koncertos Rīgas Sv. Pētera baznīcā, kultūras centrā "Ulbrokas pērle" un Rīgas Domā.
Garīgās mūzikas svētki tiks atklāti 15. augustā Rīgas Sv. Pētera baznīcā, kur VAK "Latvija" un Valsts kamerorķestris "Sinfonietta Rīga" diriģenta Zbigņeva Gracas vadībā atskaņos klasicisma un agrīnā romantisma mūzikas virsotnes: Fēliksa Mendelszona-Bartoldi 42. psalmu "Wie der Hirsch schreit", Volfganga Amadeja Mocarta Kronēšanas mesu ("Krönungsmesse in C-Dur"). Mocarta Kronēšanas mesas izpildītāju sastāvā dzirdēsim jaunos solistus – soprānu Elizabadu Kereselidzi (Gruzija), mecosoprānu Kristīni Matvejevu, tenoru Andri Kipļuku un basu Inmāru Sikli. Savukārt Ingas Šļubovskas-Kancēvičas balss virtuozo spozmi dzirdēsim kā Mendelszona opusā, tā arī koncerta izskaņā – Mocarta motetē "Exsultate, jubilate".
21. augustā Rīgas Sv. Pētera baznīcā koris "Latvija" igauņu diriģenta Mika Ileojas vadībā izpildīs koncertprogrammu, kur plašā laikmetu spektrā un stilistiskā dažādībā izvēlēti igauņu un austriešu komponistu darbi – mūsdienu igauņu skaņraža Perta Ūsberga motete "Sicut cervus", kam sekos igauņu klasiskās mūzikas pamatlicēja Rūdolfa Tobiasa motete "Kephas. Herr, wohin sollen wir gehn?". Izskanēs arī vēlīnā romantisma pārstāvja, izcilā austriešu komponista Gustava Mālera solodziesma "Ich bin der Welt abhanden gekommen", kā arī igauņu komponista un mācībspēka Tenu Kervita cikls 12 daļās "Canticle of the Sun" un austriešu ekspresionisma virziena pārstāvja Arnolda Šēnberga "Friede auf Erden".
28. augustā koncertā "Pirmatskaņojumi. Perts" Rīgas Sv. Pētera baznīcā satiksies trīs latviešu komponistu – Krista Auznieka, Edgara Cīruļa un Henrija Poikāna – jaundarbu pirmatskaņojumi ar jau pasaulslaveniem mūsdienu klasiskās mūzikas igauņu komponista Arvo Perta opusiem kora "Latvija" un tā mākslinieciskā vadītāja Māra Sirmā sniegumā.
Ar diviem koncertiem – 6. septembrī kultūras centrā "Ulbrokas pērle" un 7. septembrī Rīgas Domā – viesosies Gruzijas Valsts koris un tā diriģents Arčils Ušveridze. Koncertu programma bagātīgi reprezentēs gruzīnu kormūzikas tradīciju ceļu no senatnes līdz mūsdienām – gan skarot nacionālo pareizticīgo dziedājumu krājumu, gan iepazīstinot ar gruzīnu profesionālās mūzikas pirmsākumiem (Zakaria Paliašvili, Niko Sulkanišvili), gan atspoguļojot daudzveidīgo 20. gs. otrās puses un 21. gs. komponistu rakstības stilu (Tamara Salukvadze, Rusudana Khorava, Joseps Kehakmadze, Vahtangs Kahidze, Merabs Partskhaladze, Merabs Gangnidze, Nodars Mamisašvili).
Festivāla noslēguma koncerts "Brukneram 200" Rīgas Domā 12. septembrī izskanēs austriešu komponista Antona Bruknera jubilejas atceres zīmē. Valsts akadēmiskais koris "Latvija" kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un solistiem Linu Dabrauskaiti (soprāns, Lietuva), Emiliu Rukavinu (mecosoprāns, Horvātija), Bernhardu Berhtoldu (tenors, Austrija) un Daeho Kimu (basbaritons, Korejas Republika) Māra Sirmā vadībā atskaņos monumentālo un dzīvības spēku apliecinošo Trešo Mesu fa minorā. Koncertu un līdz ar to šī gada festivālu vainagos Bruknera mūža nogalē komponētais 150. psalms – komponista pēdējais garīgā satura darbs, kuru viņš raksturojis ar vārdiem: "Tā ir labākā svētku kantāte no visām, ko esmu sarakstījis."
Aptauja
Kāds ir jūsu biežākais LASI.LV apmeklējuma laiks?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
-2 °C
























































































































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)































