1506. gada 22. janvārī. Pirms 520 gadiem Vatikānā Romas pāvesta Jūlija II un viņa rezidences apsargāšanai nemierīgos laikos ieradās pirmie 150 Šveices gvardi pulkveža Kaspara fon Zilenena vadībā.

Reklāma

Šo brīdi uzskata par slavenās un mūsdienās par tradicionālu un eksotisku Vatikāna sastāvdaļu uzskatītās pāvesta Šveices gvardes nodibināšanu. Pirms tam katoļu baznīcas galvas rīcībā nekad nebija bijis tikai viņam uzticīgas un padotas karavīru vienības. Vajadzības gadījumā algotņus no savām armijām pāvesta drošībai piešķīra tas vai cits valdnieks. Sarūpēt viņam sardzi Jūlijs II bija lūdzis Šveices kantonu konfederācijas vadībai, jo šveiciešu algotņi dažādu Eiropas karaļu karapulkos un pilīs bija ieguvuši labu un uzticīgu karotāju slavu vēl 15. gadsimtā. Viduslaikos nebūt ne turīgās Šveices zemnieku dēli peļņas dēļ labprāt kļuva par algotņiem. Dzimtenē tādus dēvēja par "raizloiferiem" (Reisläufer) no vidusaugšvācu valodas vārda "Reise", ar ko apzīmēja karagājienu. Tātad burtiskā nozīmē – "tie, kas dodas karā". Viņu misiju pie Jūlija II sākotnēji apmaksāja tā laika Eiropas ietekmīgākie tirgotāji un baņķieri, miljonāri brāļi Jakobs un Ulrihs Fugeri no Augsburgas. Dienests pie pāvesta nebūt nebija miera osta – kad satrakojušies un bez algas atstātie Svētās Romas impērijas ķeizara Kārļa V vācu, spāniešu un itāliešu algotņi 1527. gada 6. maijā ķērās pie Romas izlaupīšanas, sedzot pāvesta Klementa VII atkāpšanos uz drošāku vietu, krita 147 no 189 Šveices gvardiem. Pāvestam līdz 1548. gadam bija jāiztiek ar vācu algotņiem, līdz gvardu rindas atjaunoja. Šveiciešu algotņi no citu valstu armijām pazuda 19. gadsimta gaitā, un 1848. gadā valsts kantonu federālā padome vispār aizliedza Šveices pilsoņiem dienēt citu valstu armijās, tomēr Vatikāna gadījumā pieļāva izņēmumu. Mūsdienās gvardē dien 113 šveiciešu un viņi veido drīzāk apsardzes un policijas spēku, ne armijas vienību.

"Latvis", 1926. gada 22. janvārī

Vagonu piedāvājums Latvijai. Bijusī cara Krievijas satiksmes ministrija savā laikā pasūtīja Amerikā lielāku skaitu preču vagonu. Tos izgatavoja, bet, karam sākoties, uz Krieviju nenosūtīja. Krievu sliežu platuma dzelzceļi, izņemot PSRS, ir tikai Igaunijā un Latvijā. Tā kā Igaunija ar ritošo materiālu nodrošinājusies, tad amerikāņi vagonus piedāvā Latvijai uz nomaksu (5 gadu laikā). Vagonu cenas apmēram tādas pašas kā izgatavojot šos vagonus darbnīcās. Izšķirot šo jautājumu, nedrīkstam piemirst vietējo rūpniecību.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu