Ar zelta cenas kāpumu Krievija nopelnījusi 216 miljardus dolāru, vēsta "Bloomberg"

Kopš Krievijas sāktā pilna apmēra kara Ukrainā 2022. gada sākumā Krievijas Centrālās bankas zelta rezervju vērtība pieaugusi par vairāk nekā 216 miljardiem dolāru, aplēsusi ziņu aģentūra "Bloomberg".

Aģentūra norāda, ka šī summa ir teju līdzvērtīga Eiropā iesaldēto Krievijas aktīvu apjomam.

Eiropas Savienībā (ES) ir iesaldēti Krievijas Centrālās bankas aktīvi aptuveni 210 miljardu eiro apmērā, un aptuveni 185 miljardi eiro no šīs summas glabājas finanšu iestādē "Euroclear" Beļģijā. Decembrī ES dalībvalstis ar lielu balsu vairākumu vienoās bloka jurisdikcijā esošos Krievijas aktīvus iesaldēt uz nenoteiktu laiku.

Krievijas Centrālās bankas dati liecina, ka 2025. gada beigās Krievijas ārējās rezerves sasniedza gandrīz 755 miljardus dolāru, no kuriem 326,5 miljardi dolāru bija zelts.

"Bloomberg" vēstī, 2025. gadā Krievijas Centrālā banka atturējās gan no apjomīgas zelta iepirkšanas, gan no savu zelta rezervju izmantošanas. Centrālā banka sāka pamazām izmantot savas zelta rezerves tikai gada beigās, tāpēc zelta rezerves samazinājās līdz 74,8 miljoniem Trojas unču.

Taču aģentūras aplēses norāda, ka šobrīd zelts veido aptuveni 43% no Krievijas Centrālās bankas ārējām rezervēm, salīdzinājumā ar 21% pirms pilna apmēra kara sākšanas Ukrainā.

Zelta cena 2025. gadā pieauga par 65%, norāda "Bloomberg". Kopš 2026. gada sākuma zelta cena pakāpusies vēl par vairāk nekā 8%, un tā pārsniedza 4700 dolārus par unci. Krievijas Finanšu ministrija prognozē cenas pieaugumu līdz 5000 dolāru un vairāk.