Vidējais uzcenojums zemo cenu groza precēm — 4,25%

Vidējais uzcenojums zemo cenu grozā iekļautajām precēm ir 4,25%, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē trešdien informēja ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Ministrs norādīja, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) monitorē zemo cenu grozā iekļauto produktu pieejamību patērētājiem tirdzniecības vietās. No mazumtirgotāju sniegtās informācijas izriet, ka pēc produktu iekļaušanas zemo cenu grozā pieprasījums pēc tiem pieaug, tādēļ mazumtirgotāji cenšas nodrošināt to savlaicīgu sagādi. Dati liecinot, ka produktu pieejamība uzlabojas – pirmajās nedēļās zemākais fiksētais rādītājs bijis 70%, bet pašlaik vidēji tas sasniedz 90%. Visbiežāk produktu iztrūkums fiksēts sieram, biezpienam, vistu olām un jogurtam.

Latvijas produktu īpatsvars zemo cenu grozā atšķiras atkarībā no tirdzniecības ķēdes, bet vidēji tas ir 49%. Šie rādītāji ir ļoti mainīgi, mainoties no nedēļas uz nedēļu katram mazumtirgotājam.

Valainis norādīja, ka zemo cenu groza ietekme uz pārtikas preču cenām izpaužas ar vidējo uzcenojumu 4,25% apmērā, savukārt vidēji piemērotā atlaide sasniedz 31,35%. Vietējo produktu īpatsvars zemo cenu grozā šajā periodā sasniedzis 47,5%.

Ekonomikas ministrija informē, ka kopš maija, kad tika pieņemts memorands, zemo cenu grozā iekļautajām precēm cenas ir samazinājušās par 1,1%. Līdz šim zemo cenu pārtikas grozu ir ieviesuši seši mazumtirgotāji – "Maxima", "Rimi", "Lidl", "Top!", "Aibe" un "Elvi".

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis pauda, ka zemo cenu grozs patlaban piedāvā zemākās iespējamās cenas dažādos veikalos, tas ir devis ieguldījumu kopējās pārtikas produktu inflācijas mazināšanā un zemo cenu groza produkti ir pieprasīti. Tāpat viņš minēja, ka memorands palīdz sakārtot komunikāciju starp nozares dalībniekiem, identificējot problēmas arī no tirgotāju puses.

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis atzina, ka memorandā ir divas daļas, no kurām zemo cenu groza sadaļā rezultāts ir vērtējams pozitīvi, jo, viņaprāt, cenas būtu kāpušas vairāk, nekā tās ir kāpušas patlaban. Vienlaikus viņš pauda neapmierinātību ar vietējās produkcijas īpatsvaru zemo cenu grozā, norādot, ka 47% ir nepietiekams rādītājs. Tāpat viņš uzsvēra, ka kopumā vietējai produkcijai būtu jābūt tuvāk 90%, nevis 50%. Gūtmanis arī norādīja uz pozitīvām atsauksmēm par izcelsmes valsts norādes ieviešanu un ierosināja šādu prasību attiecināt ne tikai uz cenu zīmēm, bet arī uz reklāmu.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure pauda, ka memorandā līdz šim panāktas divas labas lietas – zemo cenu groza sociālā funkcija un digitālā cenu salīdzināšana, kā arī PVN samazināšana. Viņa norādīja, ka federācija bija gatava piekāpties likumprojektā ar galveno nosacījumu – vietējo produktu īpatsvara palielināšana, taču pašlaik šādas izmaiņas vēl nav novērojamas. Lai precīzāk izvērtētu, vai situācija ir mainījusies, nepieciešams sagaidīt Konkurences padomes (KP) sniegto informāciju. Uz to KP Tirgus uzraudzības un izpētes departamenta direktore Sanita Uljane atbildēja, ka februārī būs pieejama analīze par vietējo preču īpatsvaru mazumtirdzniecības tīklos.