Vienojas sankcijām pret Krievijas palīgiem

Dažas dienas pirms Līgo svētkiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vienojās par jaunu, jau 11. pēc kārtas, sankciju paketi pret Krieviju saistībā ar tās iebrukumu Ukrainā. Šī sankciju pakete citstarp paredz pasākumus pret iepriekš noteikto sankciju apiešanu, kā arī jaunu juridisko un fizisko personu iekļaušanu melnajos sarakstos.

Pasaules attīstīto valstu centieniem ar sankciju palīdzību samazināt Krievijas spējas finansēt agresiju Ukrainā līdz šim piemitis kāds liels trūkums – tās ir nepietiekami vērsušās pret Krievijas centieniem apiet šīs sankcijas. Kopējais tikai ES ieviesto sankciju apjoms ir ievērojams –

ES eksporta aizliegumi Krievijai ietekmējuši preces, kuru tirdzniecības apjoms pirms kara bija aptuveni 50 miljardi eiro gadā – tas atbilst 55% no ES eksporta uz Krieviju.

 Savukārt ES importa aizliegumi Krievijas precēm attiecas uz 60% pirmskara preču apjoma, sasniedzot aptuveni 90 miljardus eiro. Taču Krievija ir savlaicīgi veidojusi pretpasākumus sankcijām, un pazīstamākie no tiem ir t. s. tankkuģu ēnu flote, kas kaut kādai daļai Krievijas naftas un naftas produktu eksporta ļauj apiet naftas cenu griestus un preču ievešanai Krievijā izmantot starpniekvalstis. 

Pazīstamākās no šādām valstīm ir Kazahstāna, Armēnija, Apvienotie Arābu Emirāti un Ķīna, bet arī citas valstis kā, piemēram, Gruzija, Uzbekistāna un Sīrija. Caur šīm valstīm Krievijā tiek ievestas dažādas preces, tostarp arī tādas, kuru lietošana ietekmē Krievijas kaujas spējas, piemēram, daudz tiek rakstīts par civilajā elektronikā izmantoto mikročipu pārprogrammēšanu un izmantošanu militāriem mērķiem, tostarp arī kaujas raķešu navigācijas iekārtās. 

Tomēr, izņemot iepriekš noteiktās sankcijas pret Irānu, kas ir piegādājusi Krievijai lidrobotus, šī ir pirmā reize, kad lemts vērsties pret tirgotājiem trešajās valstīs.

Jāizskaidro un jāziņo

Jaunās sankcijas paredz iespēju ierobežot atsevišķu preču eksportu uz valstīm, caur kurām uz Krieviju tiek sūtīti produkti, uz ko attiecas sankcijas. Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena jau izteikusies par jauno sankciju paketi: "Tās dos vēl vienu triecienu [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina kara mašīnai, padarot stingrākus eksporta ierobežojumus un vēršoties pret struktūrām, kas atbalsta Kremli." 

Viņa norāda, ka pasākumi cīņā pret sankciju apiešanu liegs Krievijai iegūt preces, kuras tai nedrīkstētu pārdot jau saskaņā ar iepriekš pieņemtajām sankcijām.

Konkrēti, Eiropas Savienība pieprasīs skaidrojumus no minētajām valstīm saistībā ar kraso Krievijai aizliegto preču tirdzniecības pieaugumu. Ja tās nespēs šos pieaugumus izskaidrot, tad arī pret tām var tikt vērstas sankcijas – noteiktu preču tirdzniecības aizliegums. Tāpat sankcijas paredz aizliegt Krievijas "ēnu" tankkuģiem ienākt Eiropas Savienības valstu ostās. 

Ar ēnu floti tiek saprasti veci, bieži vien nolietoti dažāda izmēra tankkuģi, kurus Krievija intensīvi uzpirka pasaules tirgū pēc tam, kad ES valstis vienojās par naftas cenu griestiem, bet tie vēl nebija stājušies spēkā. Precīzs šādu tankkuģu skaits nav zināms, bet konservatīvas aplēses liecina, ka to ir vismaz 167. 

Tiek uzskatīts, ka šīs ēnu flotes esamība ļauj Krievijai daļu naftas eksportēt par cenām, kas augstākas par G7 valstu noteikto naftas cenu griestu robežu – 60 ASV dolāriem par barelu.

Tas notiek tā, ka jūrā nafta tiek pārkrauta no viena tankkuģa otrā, sajaucot to ar citu valstu eksportēto naftu tā, ka Krievijas nafta tajā vairs nav identificējama, un tad to var ievest jebkurā ostā. Procesa laikā abi kuģi izslēdz savas navigācijas iekārtas, pazūdot no novērošanas sistēmām – tas traucē identificēt šādas darbības un apkarot tās. 

Lai apturētu šīs darbības, no naftas transportēšanas uzņēmumiem tagad tiek pieprasīts, lai tie norāda, kad tiek plānota naftas pārkraušana no viena tankkuģa otrā, un ģeogrāfisko zonu, kur šādas darbības paredzētas, vismaz 48 stundas pirms šo darbību veikšanas. Ja uzņēmumi šīs prasības nepildīs, tad šo uzņēmumu kuģiem tiks liegta ienākšana ES valstu ostās.

Jāpiebilst, ka, neskatoties uz to, ka tikai daļai Krievijas naftas eksporta izdodas apiet sankcijas, tas arī kopumā darbojas itin labi. Šā gada maijā Starptautiskā Enerģijas aģentūra ziņoja, ka Krievijas jēlnaftas eksports sasniedzis rekordskaitļus – 8,3 miljonus barelu dienā. Tas liecina, ka naftas cenu griestu apstākļos uzņēmumi cenšas palielināt eksportu, cik vien spēj, lai finansiāli noturētos uz ūdens. Par spīti eksporta rekordiem, Krievijas valsts budžeta ieņēmumi no naftas eksporta maijā bija apmēram par 36% zemāki nekā gadu iepriekš, apgalvo Starptautiskā Enerģētikas aģentūra.

Eksperti apšauba efektivitāti

Jāpiebilst, ka ES 11. sankciju paketi pavada arī neparasti atklāti paustas ekspertu šaubas par valstu apvienības reālo apņēmību tās īstenot. Iebildumi ir vairāku tipu. 

Pirmais no tiem ir diplomātiskais, proti, ka sankciju vēršana pret valstīm, kas pašas nav agresores, krasi pasliktinās diplomātiskās attiecības un faktiski iestums šīs valstis Krievijas un Ķīnas apskāvienos. Šādas bažas paudušas ietekmīgākās ES valstis kā Vācija un Francija. Jau šā iemesla dēļ vien eksperti šaubās, ka ES būtu gatava apņēmīgi īstenot šos pasākumus. "Mēs negribam uzreiz pāriet pie soda pasākumiem," izdevumam "Politico" anonīmi izteicies kāds ES diplomāts. 

"Šādiem pasākumiem varētu būt krasi negatīvi efekti, pastiprinot vairāku valstu, īpaši Centrālās Āzijas valstu, sadarbību ar Krieviju, un tas ir tieši tas, no kā vajadzētu izvairīties." Otrs iemesls ir ekonomiskais – pirmkārt, nav nemaz tik viegli atšķirt, kāda daļa no sankciju precēm paliek konkrētajā valstī, bet kāda – ieplūst Krievijā. Bet, otrkārt, arī vairākas ES dalībvalstis ir iesaistītas iespējamos sankciju pārkāpšanas mehānismos. Šoreiz runa nav par mūžīgo ES disidenti Ungāriju, bet gan par nozīmīgākajām ES jūrniecības valstīm Grieķiju, Maltu un Kipru. 

Tieši šajās trijās valstīs ir reģistrēta liela daļa čaulu uzņēmumu, kuriem pieder Krievijas ēnu flote. Un tieši šīs trīs valstis iebilst pret pasākumiem, kas varētu skart to kuģniecības nozares intereses.

Tas arī izraisījis ekspertu skepsi. 

"Jaunā sankciju pakete ir laba, bet vai tā ir radikāla? Laikam nav gan,"

 izteikusies Starptautisko Stratēģisko studiju institūta vecākā sankciju pētniece Marija Šagina. "Potenciāli ir daudz vairāk soļu, kurus ES varētu spert, lai nodarītu sāpes Krievijai, bet iestājies tāds kā pagurums un nemitīgi jācīnās ar Ungāriju un Grieķiju par katru nosaukumu sankciju listē. Koalīciju noturēt kopā ir arvien grūtāk." 

Savukārt reitingu aģentūras "Standard&Poor’s" globālās tirgus izpētes direktors Bairons Makinijs atzinis, ka sankciju pakete ir potenciāli izaicinoša un varētu uzņēmumiem radīt zināmu stresu, lai izpildītu prasības, tomēr viņam šķietot, ka šīs sankcijas ir diezgan atšķaidītas. 

Tādēļ ekspertus nepamet sajūta, ka jaunās sankciju paketes mērķis ir piedraudēt sankciju pārkāpējiem, bet ļoti iespējams, ka līdz tajā iecerēto pasākumu īstenošanai var arī nenonākt. Pie tiem ķersies tikai tad, ja visi striķi trūks.

Tepat, Eiropā.

Foto: Latvijas Avīze