"Jaunus autobusus, ērtāku un patīkamāku pārvietošanos reģionu iedzīvotājiem nodrošinās ilgtermiņa – desmit gadu – līgumi," tāds ir spožuma pantiņš, ko novadu pasažieri no galvenā sabiedriskā transporta plānotāja "Autotransporta direkcijas" (ATD) dzird jau kopš 2019. gada.
Reālā situācija – lauku ceļi ar briesmīgu "trepi" un bedrēm, kam labi iecerētie glaunie autobusi nav domāti, kā arī šoferi, kuru lielākajai daļai faktiski jābūt jau pensijā.
Pretrunu saraksts it kā pareizi iecerētajos plānos un to praktiskajā izpildījumā ir garš. Piemēram, paralēlie sabiedriskā transporta reisi ne tikai autobusu un vilcienu maršrutos, bet arī mazapdzīvotajos lauku nostūros, kur, pildot attiecīgus Saeimas un valdības noteikumus, brauc pašvaldību pilnībā apmaksātie skolēnu autobusi un vēl atlikušie regulārās satiksmes autobusi, ko dotē valsts.
Saskaņā ar ATD informāciju pērn reģionālajos autobusos valsts piemaksa par katra pasažiera braukšanas biļetē samaksāto vienu eiro bijusi 2,21 eiro apmērā.
Vietās, kur jaunie ilgtermiņa pārvadājumu līgumi ir jau spēkā, bijušo vietējo pārvadātāju vietā parasti nākuši it kā labāki uzņēmumi. Nereti kurzemnieku uzņēmumi tagad ved pasažierus Vidzemē vai Zemgalē, un otrādi. Skaļākais piemērs, cik tādas pārmaiņas ir "komfortablas" pasažieriem, pa visu valsti un ne reizi vien izskanējušas no Ogres. Jo pakalpojuma līgumu pārņēmušais "Liepājas Autobusu parks" diezgan ilgi nespēja nodrošināt regulāru reisu izpildi – tādu, uz ko pasažieri varētu droši paļauties.
Pāri visam – arvien pieaugošas izmaksas, neskatoties uz pastāvīgu reisu samazināšanu. Pārmaksā ne tikai valsts, uz ko norādījuši konkurences uzraugi, jo vairākos ATD iepirkumos uzvarētāji pie naudīgiem līgumiem esot tikuši karteļa vienošanās gaitā (tas gan vēl joprojām nav tiesās pierādīts), bet arī godīgie vai negodīgie pārvadātāji – jaunie autobusi uz bedrainajiem lauku ceļiem visiem lūst vienādi.
Iezīmētās problēmas nekāds jaunums, protams, nav visām sabiedriskā transporta organizēšanā atbildīgajām iestādēm, taču gadu no gada nekas īpaši nemainās.
Apburtais loks, kad par lielāku naudu pārvadā arvien mazāk pasažieru, šķietami nav pārtraucams, jo sabiedriskā transporta pakalpojums iedzīvotājiem taču ir jānodrošina.
Tomēr turpmāk valsts naudas tērēšanā neapšaubāma prioritāte ir drošības spēju stiprināšana, un valdība sabiedrību jau gatavo tam, ka būšot jāceļ nodokļi, lai nodrošinātu citu pamatfunkciju veikšanu.
Apmeklējot Vidzemi, "Latvijas Avīze" interesējās – vai reģionālajos pasažieru pārvadājumos tiešām ir izdarīts viss, lai jau esošais valsts un pašvaldību līdzfinansējums būtu izlietots efektīvi?