Ieguldījums izaugsmei. Mājas, kurās vēlamies dzīvot

No 2016. līdz 2023. gada beigām ar valsts un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finanšu atbalstu vairāk nekā 160 miljonu eiro apmērā Latvijas iedzīvotāji atjaunojuši 623 daudzdzīvokļu mājas.

Atbalsts bija un būs

Šī, protams, nav vienīgā atbalsta programma, kuru aizvadītajos gados iedzīvotāji izmantojuši māju atjaunošanai, lai mazinātu siltumenerģijas patēriņu un biedējošos rēķinus.

No 2009. līdz 2013. gadam ar valsts un ERAF atbalstu 81,2 miljonu eiro apmērā Latvijā atjaunotas 740 mājas. Atbalsts māju atjaunošanai nav pārtraukts arī pašlaik un turpināsies. Ar Atveseļošanas fonda 57,2 miljonu eiro atbalstu, kuram pieteikumu pieņemšana beidzās 2024. gada septembrī, divu gadu laikā paredzēts atjaunot vēl 160 dzīvojamos namus.

Šogad aprīlī sāksies pieteikšanās jaunajam valsts un ERAF atbalstam 173 miljonu eiro apmērā, paredzot turpmāko četru gadu laikā atjaunot aptuveni 400 dzīvojamo namu.

Prāvi ieguldījumi, pieticīgi panākumi

Ekonomikas ministrijas Enerģētikas finanšu instrumentu departamenta direktore Selīna Vancāne uzsver, ka no ES fondiem piešķirtajai naudai bijusi izšķiroša nozīme daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku atjaunošanā. Aizvadītajos piecpadsmit gados 1400 ēku remontā ieguldīti aptuveni 340 miljoni eiro.

Pēc Eiropas Komisijas (EK) uzstādījuma, līdz 2050. gadam Latvijā būtu jāatjauno ap 26 600 daudzdzīvokļu māju. Vai tas ir sasniedzams mērķis, par to jāšaubās tāpēc, ka aizvadītajos piecpadsmit gados atjaunoto dzīvojamo ēku daļa tik un tā ir gaužām niecīga.

Pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm, no pieminētā dzīvojamo māju kopskaita izdevies atjaunot vien ap 6%.

Iedzīvotājiem jāspēj vienoties

Kas kavējis iedzīvotājus pievērsties viņiem piederošo īpašumu atjaunošanai?

"Diemžēl daļa iedzīvotāju joprojām maldīgi domā, ka viņu īpašuma robeža ir viņiem piederošo dzīvokļu ārdurvju slieksnis," saka "Attīstības finanšu institūcijas Altum" energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja Ieva Vērzemniece. "Bet par pārējo mājas daļu lai atbild pašvaldība vai vēl kāds cits. Kamēr tā domās, tikmēr arī turpmāk vienoties būs sarežģīti. Sevišķi tas raksturīgi lielo Rīgas daudzstāvu dzīvojamo māju iedzīvotājiem, kuri bieži pat nepazīst savus tuvāko dzīvokļu kaimiņus."

Jāizmanto iespējas

Selīna Vancāne uzskata, ka viens no lielākajiem šķēršļiem ir lēmumu pieņemšana ar vismaz 51% balsu vairākumu. Viņasprāt, jārod citi veidi, kā palīdzēt tiem iedzīvotājiem, kuri vēlas atjaunot un saglabāt savu māju, dodot lielākas tiesības rīkoties namu pārvaldniekiem. Pašlaik, izmantojot ES fondus, valsts un vietējo pašvaldību atbalsts un ieguldījumi privātā īpašumā ir pietiekami prāvi. Ieguvēji ir tie iedzīvotāji, kuri grib un prot izmantot piedāvātās iespējas. Viņasprāt, visiem namiem pat nav vajadzīga kompleksā atjaunošana, kas prasa lielus izdevumus. Uzlabojumu var panākt arī ar mazākiem izdevumiem, piemēram, nomainot apkures iekārtu, logus un durvis vai nosiltinot ēkas bēniņus.

"Nesen pieņemtie Dzīvokļu īpašuma likuma grozījumi par iedzīvotāju mazākuma tiesībām izlemt, kā arī plašākām tiesībām rīkoties namu pārvaldniekiem, varētu sekmēt māju atjaunošanu," teic Ieva Vērzemniece. "Tomēr ar likumu piešķirtās mazākuma tiesības būtu jāizmanto tikai galējas nepieciešamības gadījumos. Uzņemties aizdevuma saistības uz 15 līdz 20 gadiem ir vienkāršāk, ja to atbalsta mājas iedzīvotāju vairākums."

Iedzīvotāju apziņa mainās

"Altum" pārstāve gan atzīst, ka lielas iedzīvotāju daļas noskaņojums un apziņa tomēr ir mainījusies. Ieraugot pirmos veiksmīgi īstenotos projektus, arvien vairāk iedzīvotāju apzinās, kādi ir ieguvumi, dzīvojot pilnīgi izremontētos un atjaunotos namos. Pilsētās un novados, kur ar valsts un ERAF atbalstu iedzīvotājiem izdevies atjaunot kaut vai vienu vai pat vairākas dzīvojamās mājas, arī citi iedzīvotāji biežāk sākuši interesēties par māju atjaunošanas iespējām. Pašlaik iedzīvotāju vēlme pievērsties dzīvojamo namu atjaunošanai, viņasprāt, esot lielāka, nekā tā bija pirms piecpadsmit gadiem, kad valsts un ES fondu atbalstu piedāvāja pirmoreiz. Tā kā pieprasījums pēc atbalsta audzis, viņasprāt, būtu jācenšas nepārtraukt to, turpmāk plānojot arvien lielākos apmēros.

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Projekta rezultāti

• Energoefektivitāte uzlabota 623 daudzdzīvokļu mājās Latvijas teritorijā.
• 22 710 mājsaimniecību mājokļos būtiski samazināts siltumenerģijas patēriņš, uzlabojot iedzīvotāju dzīves apstākļus.
• Pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei nepārsniedz 56 kWh/m2 gadā.
• No atjaunojamiem energoresursiem ražotā papildu jauda ir 1,34 megavati.
• Aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā ir 24 403,53 ogļskābās gāzes (CO2) ekvivalenta tonnas.

Avots: Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA)

Desmit visveiksmīgākie projekti

Desmit visveiksmīgāk īstenotie dzīvojamo namu atjaunošanas projekti ar siltuma ietaupījumu 70 līdz 80% apmērā (no 2016. līdz 2023. gada beigām īstenotās atbalsta programmas ietvaros)

1. Trīsstāvu dzīvojamā māja Siguldā, Lakstīgalas ielā 3

2. Trīsstāvu dzīvojamā māja Siguldā, Pulkveža Brieža ielā 24

3. Piecstāvu dzīvojamā māja Liepājā, E. Veidenbauma ielā 2a

4. Trīsstāvu dzīvojamā māja Talsos, Bētiņu ielā 4

5. Piecstāvu dzīvojamā māja Siguldā, Institūta ielā 10

6. Trīsstāvu dzīvojamā māja Vecumniekos, Rīgas ielā 33

7. Trīsstāvu dzīvojamā māja Pūrē, Pūres ielā 22

8. Piecstāvu dzīvojamā māja Saldū, Rīgas ielā 18

9. Deviņstāvu dzīvojamā māja Jūrmalā, Zigfrīda Meierovica prospektā 9

10. Triju un četru stāvu dzīvojamā māja Bauskas novada Īslīces pagasta Bērzkalnos, Bērzkalni 11

Avots: "Attīstības finanšu institūcija Altum"

Kāds man no tā labums?

Kristīne Niedra, Pulkveža Brieža ielas 24. nama iedzīvotāja

Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Kristīne Niedra, Pulkveža Brieža ielas 24. nama iedzīvotāja: "Par to, ka māja jāremontē, sākumā vienojāmies daži dzīvokļu īpašnieki. Pēc tam gājām un pārliecinājām pārējos mājas iedzīvotājus. Visiem jau gan tāpat bija labi redzams, ka 1979. gadā uzbūvētā ēka ir gaužām bēdīgā stāvoklī – gala ārsienas apdrupušas, caurules vecas un nolietotas. Kaut arī apkures sezonā radiatori vienmēr bija karsti, dzīvokļus nevarējām piesildīt. Rudenī un pavasarī mūsu dzīvokļa sienas pastāvīgi bija mitras un ar pelējuma kārtu.

Vislielākais uztraukums iedzīvotājiem, protams, bija par ēkas atjaunošanai nepieciešamajiem izdevumiem – ap 700 000 eiro. Atjaunošana, kam mājas iedzīvotāju biedrība pilnvaroja apsaimniekotāju, sākās un tika pabeigta 2018. gadā. Saņemot bankas aizdevumu, māju neieķīlāja. Bet uz aizdevuma rēķina pieauga mēneša apsaimniekošanas maksa. Par mana četru cilvēku ģimenei piederošo 67 kvadrātmetru triju istabu dzīvokļa apkuri agrāk maksājām 90 līdz 180 eiro mēnesī – atkarībā no āra gaisa temperatūras. Ko agrāk mēnesī maksājām par apkuri, to pašu pašlaik maksājam par apsaimniekošanu. Bet bankas aizdevuma 15 gadu termiņam beidzoties, par apkuri maksāsim krietni mazāk nekā līdz šim. Apsaimniekošanas rēķinos par apkuri jāmaksā ap 30 eiro, par bankas aizdevumu – ap 60 eiro mēnesī. Pēc ēkas atjaunošanas, protams, ieguvumi ir vairāki. Tagad ikviens dzīvokļa īpašnieks var regulēt siltumu pēc vajadzības un pēc rocības. 

Tā kā ēkas fasāde ir vēdināma, sienas vairs nav mitras un sapelējušas. Palielinājusies dzīvokļu vērtība. Pats galvenais – būtiski uzlabojušies dzīves apstākļi.

Namu atjaunošana vienmēr ir saistīta ar risku, jo diezin vai ir iespējams paredzēt, kā celsies apkures, citu komunālo pakalpojumu cenas, tāpat būvniecības izdevumi. Atjaunojot mūsu māju, riskējām arī mēs, tās iedzīvotāji. Bet tagad šķiet, ka šis risks ir attaisnojies."

KAS paveikts. Trīsstāvu dzīvojamais nams Siguldā, Pulkveža Brieža ielā 24. Atjaunošanas projekta ietvaros nosiltināts jumts, fasāde, cokols, pagraba pārsegums, caurbrauktuve, nomainīti logi un ārdurvis, uzstādīti pieplūdes vārsti, pārbūvēta apkures iekārta un siltummezgls, izbūvēta zibensaizsardzība. Sākotnējais aprēķinātais siltuma patēriņš apkurei bijis 165 kilovatstundas (kWh) uz kvadrātmetru gadā. Pēc projekta pabeigšanas vidējais sasniegtais siltumenerģijas patēriņš ir 27,59 kWh/m2 gadā. Siltuma ietaupījums 83%.

Signe Kajaka, namu atjaunošanas projektu vadības uzņēmuma "Augmentum" valdes priekšsēdētāja.

Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Signe Kajaka, namu atjaunošanas projektu vadības uzņēmuma "Augmentum" valdes priekšsēdētāja: "Vecumniekos Rīgas ielas 33. nama, tāpat līdzās tam vēl divu namu atjaunošana ar iedzīvotāju un namu apsaimniekotāja atbalstu "Augmentum" īstenoja 2017. gadā. Salīdzinājumā ar citiem namiem Rīgas ielas 33. nama atjaunošana bija sarežģītāka, tāpēc ka tā ir uzbūvēta divos līmeņos ar trim gala sienām. Mazāki izdevumi parasti ir tām mājām, kuras ir platību ziņā kompaktākas. Visas līdzšinējās valsts atbalsta programmas bijušas pietiekami sarežģītas, lai atjaunošanas projekta dokumentus spētu iesniegt, piemēram, dzīvokļa īpašnieks – mūzikas skolas pedagogs. Tāpēc ir "Augmentum", kurš to izdara dzīvokļu īpašnieku vietā, pēc tam organizējot un uzraugot mājas atjaunošanu. Aizvadītajos gados Latvijā esam palīdzējuši iedzīvotājiem atjaunot ap 300 dzīvojamo namu. Lauku novados un mazpilsētās iedzīvotājiem reizēm izdodas vienoties par māju atjaunošanu ātrāk un vieglāk nekā Rīgā. Vienā mājā ir mazāks dzīvokļu skaits, un dzīvokļu īpašnieki cits citu labi pazīst, līdz ar to arī vairāk uzticas cits citam. Turpretī Rīgas namos ar piecdesmit un vairāk dzīvokļiem iemītnieki cits citu nepazīst un dažkārt ir ļoti grūti vienoties. No manas kopš 2008. gada uzkrātās pieredzes zinu: ja mājā ir kaut vai daži uzņēmīgi cilvēki, kuri spēj pārliecināt un iekustināt pārējos, tad viss notiek un pietiekami ātri. Ieguvēji noteikti ir to māju iedzīvotāji, kuri apzinās, ka namu atjaunošana neatmaksājas, ja to dara lēnām un ja tā velkas gadiem, ņemot vērā būvmateriālu un būvniecības izdevumu straujo kāpumu.

Tomēr jāatzīst, ka lielai dzīvokļu īpašnieku daļai ir gaužām vāja apziņa.

Diemžēl valda maldīgs uzskats, ka viss, kas ir aiz mana personīgā dzīvokļa sienām, nav mans, tāpēc man par to nav nekādas daļas. Lai nāk kāds, kurš manā vietā sagatavo dokumentus, atrod projektētājus un būvniekus! Tāpēc jau bieži ir tik grūti nodibināt dzīvokļu īpašnieku biedrības, jo neviens negrib iesaistīties un uzņemties atbildību. Ja dzīvokļu īpašnieki nepārņems māju atjaunošanu savās rokās, tad to agrāk vai vēlāk piespiedu kārtā darīs apsaimniekotāji. Bet tad jārēķinās, ka dzīvokļu īpašnieki vairs nebūs noteicēji un ka remonts būs jau par citām cenām un, iespējams, citā izpildījumā, nekā to varbūt gribējuši mājas iedzīvotāji."

Jana Veide, Rīgas ielas 33. nama iedzīvotāja

Foto: Foto no privātā arhīva.

Jana Veide, Rīgas ielas 33. nama iedzīvotāja: "Kad kopā ar Signi Kajaku pirmoreiz uzrunājām mājas iedzīvotājus, vienprātīga atbalsta nebija. Šaubas bija par to, vai spēsim par to visu samaksāt, tāpēc sākām papildu naudas uzkrājumus. Bet diezgan ātri izdevās pārliecināt par ieguvumiem pēc mājas atjaunošanas. Tagad to ir vairāki. Mājai ir pavisam cits izskats. Rudenī pirms apkures sākuma istabas vairs nav vēsas un drēgnas. Iedzīvotāji paši var regulēt temperatūru dzīvoklī, līdz ar to maksājumus par siltumu. Vairs nav jābaidās par ūdens cauruļu plīsumiem ēkas pagrabā, kas bieži notika agrāk.

Protams, apsaimniekošanas mēneša rēķini pašlaik, kamēr tiek atmaksāts bankas aizdevums, ir lielāki. Piemēram, par triju istabu dzīvokli papildus tie ir 67,88 eiro mēnesī. Tāpēc apkures izdevumu samazinājumu vislabāk varēsim novērtēt pēc tam, kad būsim samaksājuši par mājas atjaunošanu."

KAS paveikts. Trīsstāvu dzīvojamais nams Vecumniekos, Rīgas ielā 33, ar 24 dzīvokļiem. Ēkā nosiltināts pagraba pārsegums, bēniņi, fasāde un cokols, uzstādīti pieplūdes vārsti, pārbūvēta apkures iekārta, nomainīti logi un ārdurvis. Projektā sākotnējais aprēķinātais siltuma patēriņš bijis 159,19 kWh/m2 gadā. Pēc projekta pabeigšanas vidējais sasniegtais patēriņš – 46,66 kWh/m2 gadā. Siltuma ietaupījums – 71%.

Bauskas novada Islīces pagasta dzīvojamā nama "Bērzkalni 11" atjaunošanas projekta vadītāja, vairāku Bauskas dzīvojamo namu pārvaldniece Ingrīda Liepa: "Pats lielākais šķērslis namu atjaunošanā –Latvijas iedzīvotājiem ir ļoti atšķirīgi ienākumi. Preču un pakalpojumu cenām strauji ceļoties, diezin vai daudzi spēj samaksāt bankas aizdevumu un rēķinus par atjaunotas mājas uzturēšanu."

Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Ingrīda Liepa, Bauskas novada Islīces pagasta dzīvojamā nama "Bērzkalni 11" atjaunošanas projekta vadītāja, vairāku Bauskas dzīvojamo namu pārvaldniece: "Šīs agrākā Bērzkalnu ciemata mājas atjaunošana negāja viegli. Pirmkārt, banka pieprasīja, ka aizdevuma piešķiršanai jāpiekrīt trim ceturtdaļām dzīvokļu īpašnieku. Nepietika ar vienkāršu balsu vairākumu, kā tas ir, piemēram, dibinot biedrību. Otrkārt, mājas iedzīvotājiem nedrīkstēja būt iekrājušies komunālo pakalpojumu un nekustamā īpašuma nodokļa parādi vairāk kā 10% apmērā. Tomēr šīs mājas iedzīvotājiem paveicās tai ziņā, ka ERAF finansējums bija 50% apmērā.

Pašlaik māju atjaunošanas ekonomiskie apstākļi ir krasi mainījušies. Piemēram, 2013. gadā uzsākot daudzstāvu nama atjaunošanu Bauskā, Pļavu ielā 8, kurā dzīvoju pati, iedzīvotājos valdīja liela neziņa, pat bailes no izdevumiem, kuru dēļ nauda jāaizņemas bankā. Bet cita risinājuma jau nebija un nav arī pašlaik. Lai iedzīvotāji sakrātu summu, par kuru māju varētu savest pilnīgā kārtībā, būtu jākrāj gadiem ilgi. Kamēr krāj, tikmēr cenu kāpums sadeldē iekrājumu vērtību.

Manuprāt, pats lielākais šķērslis namu atjaunošanā –Latvijas iedzīvotājiem ir ļoti atšķirīgi ienākumi. 

Ja cilvēks ir pietiekami turīgs, tad viņam izdevīgāk atmaksāt bankai aizdevuma pamatsummu tūlīt pēc mājas atjaunošanas pabeigšanas, ņemot vērā, ka aizdevuma procenti sākumā ir vislielākie. Bet, piemēram, pensionārs, kuram vecuma pensija nepārsniedz 400 eiro, diezin vai spēj samaksāt bankas aizdevumu un rēķinus par atjaunotas mājas uzturēšanu, ņemot vērā, kā cēlušās preču un pakalpojumu cenas. Vecāka gadagājuma ļaužu vidū izplatīts uzskats, ka viņa mūžam pietiek ar tiem pašiem izdevumiem, tāpēc bankas aizdevuma slogs nebūtu jāuzkrauj bērniem vai mazbērniem. Dažkārt cilvēki atzīst, ka mājas uzturēšanas izdevumi pat ir mazāki nekā plānotie mājas remonta izdevumi. Otrs šķērslis – pārlieku birokrātiskās procedūras valsts atbalsta saņemšanai. Izsludinātā valsts atbalsta laikā prasības tā piešķiršanai tiek grozītas, turklāt pat vairākkārt, līdz ar to māju atjaunošanas projektu vadītājam pastāvīgi jāseko un jāpielāgojas grozījumiem, kas, protams, sarežģī un apgrūtina projekta īstenošanu."

KAS paveikts. Triju un četru stāvu dzīvojamais nams Bauskas novada Īslīces pagasta Bērzkalnu ciemā "Bērzkalni 11" (pēc ciemata pievienošanas Bauskas pilsētai "Bērzkalni 51") ar 28 dzīvokļiem. Ēka uzbūvēta 1984. gadā. Projekta ietvaros nosiltināts jumta un pagraba pārsegums, fasāde un cokols, nomainīti logi, uzstādīti pieplūdes vārsti. Projektā sākotnējais aprēķinātais siltumenerģijas gada patēriņš apkurei bijis 136,2 kWh/m2 gadā. Pēc projekta pabeigšanas vidējais sasniegtais siltuma patēriņš ir 40,37 kWh/m2 gadā. Ietaupījums – 70%.

Ieguldījums izaugsmei.

Foto: Publicitātes

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija nenes atbildību par paustajiem uzskatiem. #ieguldījumsizaugsmē