Signe Kajaka, namu atjaunošanas projektu vadības uzņēmuma "Augmentum" valdes priekšsēdētāja: "Vecumniekos Rīgas ielas 33. nama, tāpat līdzās tam vēl divu namu atjaunošana ar iedzīvotāju un namu apsaimniekotāja atbalstu "Augmentum" īstenoja 2017. gadā. Salīdzinājumā ar citiem namiem Rīgas ielas 33. nama atjaunošana bija sarežģītāka, tāpēc ka tā ir uzbūvēta divos līmeņos ar trim gala sienām. Mazāki izdevumi parasti ir tām mājām, kuras ir platību ziņā kompaktākas. Visas līdzšinējās valsts atbalsta programmas bijušas pietiekami sarežģītas, lai atjaunošanas projekta dokumentus spētu iesniegt, piemēram, dzīvokļa īpašnieks – mūzikas skolas pedagogs. Tāpēc ir "Augmentum", kurš to izdara dzīvokļu īpašnieku vietā, pēc tam organizējot un uzraugot mājas atjaunošanu. Aizvadītajos gados Latvijā esam palīdzējuši iedzīvotājiem atjaunot ap 300 dzīvojamo namu. Lauku novados un mazpilsētās iedzīvotājiem reizēm izdodas vienoties par māju atjaunošanu ātrāk un vieglāk nekā Rīgā. Vienā mājā ir mazāks dzīvokļu skaits, un dzīvokļu īpašnieki cits citu labi pazīst, līdz ar to arī vairāk uzticas cits citam. Turpretī Rīgas namos ar piecdesmit un vairāk dzīvokļiem iemītnieki cits citu nepazīst un dažkārt ir ļoti grūti vienoties. No manas kopš 2008. gada uzkrātās pieredzes zinu: ja mājā ir kaut vai daži uzņēmīgi cilvēki, kuri spēj pārliecināt un iekustināt pārējos, tad viss notiek un pietiekami ātri. Ieguvēji noteikti ir to māju iedzīvotāji, kuri apzinās, ka namu atjaunošana neatmaksājas, ja to dara lēnām un ja tā velkas gadiem, ņemot vērā būvmateriālu un būvniecības izdevumu straujo kāpumu.
Tomēr jāatzīst, ka lielai dzīvokļu īpašnieku daļai ir gaužām vāja apziņa.
Diemžēl valda maldīgs uzskats, ka viss, kas ir aiz mana personīgā dzīvokļa sienām, nav mans, tāpēc man par to nav nekādas daļas. Lai nāk kāds, kurš manā vietā sagatavo dokumentus, atrod projektētājus un būvniekus! Tāpēc jau bieži ir tik grūti nodibināt dzīvokļu īpašnieku biedrības, jo neviens negrib iesaistīties un uzņemties atbildību. Ja dzīvokļu īpašnieki nepārņems māju atjaunošanu savās rokās, tad to agrāk vai vēlāk piespiedu kārtā darīs apsaimniekotāji. Bet tad jārēķinās, ka dzīvokļu īpašnieki vairs nebūs noteicēji un ka remonts būs jau par citām cenām un, iespējams, citā izpildījumā, nekā to varbūt gribējuši mājas iedzīvotāji."
Jana Veide, Rīgas ielas 33. nama iedzīvotāja: "Kad kopā ar Signi Kajaku pirmoreiz uzrunājām mājas iedzīvotājus, vienprātīga atbalsta nebija. Šaubas bija par to, vai spēsim par to visu samaksāt, tāpēc sākām papildu naudas uzkrājumus. Bet diezgan ātri izdevās pārliecināt par ieguvumiem pēc mājas atjaunošanas. Tagad to ir vairāki. Mājai ir pavisam cits izskats. Rudenī pirms apkures sākuma istabas vairs nav vēsas un drēgnas. Iedzīvotāji paši var regulēt temperatūru dzīvoklī, līdz ar to maksājumus par siltumu. Vairs nav jābaidās par ūdens cauruļu plīsumiem ēkas pagrabā, kas bieži notika agrāk.
Protams, apsaimniekošanas mēneša rēķini pašlaik, kamēr tiek atmaksāts bankas aizdevums, ir lielāki. Piemēram, par triju istabu dzīvokli papildus tie ir 67,88 eiro mēnesī. Tāpēc apkures izdevumu samazinājumu vislabāk varēsim novērtēt pēc tam, kad būsim samaksājuši par mājas atjaunošanu."
KAS paveikts. Trīsstāvu dzīvojamais nams Vecumniekos, Rīgas ielā 33, ar 24 dzīvokļiem. Ēkā nosiltināts pagraba pārsegums, bēniņi, fasāde un cokols, uzstādīti pieplūdes vārsti, pārbūvēta apkures iekārta, nomainīti logi un ārdurvis. Projektā sākotnējais aprēķinātais siltuma patēriņš bijis 159,19 kWh/m2 gadā. Pēc projekta pabeigšanas vidējais sasniegtais patēriņš – 46,66 kWh/m2 gadā. Siltuma ietaupījums – 71%.
Ingrīda Liepa, Bauskas novada Islīces pagasta dzīvojamā nama "Bērzkalni 11" atjaunošanas projekta vadītāja, vairāku Bauskas dzīvojamo namu pārvaldniece: "Šīs agrākā Bērzkalnu ciemata mājas atjaunošana negāja viegli. Pirmkārt, banka pieprasīja, ka aizdevuma piešķiršanai jāpiekrīt trim ceturtdaļām dzīvokļu īpašnieku. Nepietika ar vienkāršu balsu vairākumu, kā tas ir, piemēram, dibinot biedrību. Otrkārt, mājas iedzīvotājiem nedrīkstēja būt iekrājušies komunālo pakalpojumu un nekustamā īpašuma nodokļa parādi vairāk kā 10% apmērā. Tomēr šīs mājas iedzīvotājiem paveicās tai ziņā, ka ERAF finansējums bija 50% apmērā.
Pašlaik māju atjaunošanas ekonomiskie apstākļi ir krasi mainījušies. Piemēram, 2013. gadā uzsākot daudzstāvu nama atjaunošanu Bauskā, Pļavu ielā 8, kurā dzīvoju pati, iedzīvotājos valdīja liela neziņa, pat bailes no izdevumiem, kuru dēļ nauda jāaizņemas bankā. Bet cita risinājuma jau nebija un nav arī pašlaik. Lai iedzīvotāji sakrātu summu, par kuru māju varētu savest pilnīgā kārtībā, būtu jākrāj gadiem ilgi. Kamēr krāj, tikmēr cenu kāpums sadeldē iekrājumu vērtību.
Manuprāt, pats lielākais šķērslis namu atjaunošanā –Latvijas iedzīvotājiem ir ļoti atšķirīgi ienākumi.
Ja cilvēks ir pietiekami turīgs, tad viņam izdevīgāk atmaksāt bankai aizdevuma pamatsummu tūlīt pēc mājas atjaunošanas pabeigšanas, ņemot vērā, ka aizdevuma procenti sākumā ir vislielākie. Bet, piemēram, pensionārs, kuram vecuma pensija nepārsniedz 400 eiro, diezin vai spēj samaksāt bankas aizdevumu un rēķinus par atjaunotas mājas uzturēšanu, ņemot vērā, kā cēlušās preču un pakalpojumu cenas. Vecāka gadagājuma ļaužu vidū izplatīts uzskats, ka viņa mūžam pietiek ar tiem pašiem izdevumiem, tāpēc bankas aizdevuma slogs nebūtu jāuzkrauj bērniem vai mazbērniem. Dažkārt cilvēki atzīst, ka mājas uzturēšanas izdevumi pat ir mazāki nekā plānotie mājas remonta izdevumi. Otrs šķērslis – pārlieku birokrātiskās procedūras valsts atbalsta saņemšanai. Izsludinātā valsts atbalsta laikā prasības tā piešķiršanai tiek grozītas, turklāt pat vairākkārt, līdz ar to māju atjaunošanas projektu vadītājam pastāvīgi jāseko un jāpielāgojas grozījumiem, kas, protams, sarežģī un apgrūtina projekta īstenošanu."
KAS paveikts. Triju un četru stāvu dzīvojamais nams Bauskas novada Īslīces pagasta Bērzkalnu ciemā "Bērzkalni 11" (pēc ciemata pievienošanas Bauskas pilsētai "Bērzkalni 51") ar 28 dzīvokļiem. Ēka uzbūvēta 1984. gadā. Projekta ietvaros nosiltināts jumta un pagraba pārsegums, fasāde un cokols, nomainīti logi, uzstādīti pieplūdes vārsti. Projektā sākotnējais aprēķinātais siltumenerģijas gada patēriņš apkurei bijis 136,2 kWh/m2 gadā. Pēc projekta pabeigšanas vidējais sasniegtais siltuma patēriņš ir 40,37 kWh/m2 gadā. Ietaupījums – 70%.
Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija nenes atbildību par paustajiem uzskatiem. #ieguldījumsizaugsmē
-10.9 °C
