Ir skaidrs, ka nekustamais īpašums un auto ir reģistrētas īpašuma vienības, kas īpašnieka nāves gadījumā nonāk mantojuma sastāvā. Bet kā ar pārējo iedzīvi (dažādas tehnikas vienības, nereģistrēti braucamrīki, pat vērtīgu priekšmetu kolekcija utt.)? Kā rīkoties mantiniekiem? Jautā Iveta Zemgalē.

Ziņo paši mantinieki

Civillikuma 382. pants nosaka, ka mantojums ir kopība, kurā ietilpst visa mantojuma atstājējam piederējusī kustamā un nekustamā manta, kā arī citiem atdodamās tiesības un saistības, kas viņam piederējušas viņa nāves laikā.

Zvērināta notāre Linda Eglīte skaidro, ka informāciju jeb ziņas par to, kas ir mantojams un ietilpst mantojuma sastāvā, zvērinātam notāram norāda aizgājēja mantinieki, uzsākot mantojuma lietu un iesniedzot mantošanas iesniegumu. Mantojamās mantas sarakstu mantinieki var iesniegt arī vēlāk, kā arī var to papildināt, ja viņu rīcībā nonāk jauna informācija.

Lai atvieglotu mantojuma sastāva apzināšanu, zvērinātiem notāriem ir pieejama informācija par mantojuma atstājējam piederošiem nekustamajiem īpašumiem, transportlīdzekļiem, kas reģistrēti Ceļu satiksmes drošības direkcijā, uz mirušās personas vārda Latvijas Republikā atvērtiem kontiem, kā arī pensijas 2. līmeņa uzkrājumiem.

Ja mantinieku rīcībā ir ziņas, ka mantojuma atstājējam piederētu kāda cita reģistrēta kustama manta, piemēram, kapitāldaļas, vērtspapīri, autortiesības, pajas, mantinieki var lūgt zvērinātu notāru šo informāciju pieprasīt un saņemt no attiecīgajām iestādēm.