Latvijā aug vairāki desmiti indīgu sēņu sugu. Atkarībā no toksīnu veida un saindēšanās rakstura iedala vairākas indīgo sēņu grupas. Indīgās sēnes var izraisīt nopietnu saslimšanu, neatgriezeniskus orgānu bojājumus un pat nāvi.

Zaļā mušmire (Amanita phalloides). Atrodama, kur lapu koki un jauktie meži, parki, pie ozoliem. Gaiši zaļa līdz olīvbrūna cepurīte līdz 15 cm plata. Kātiņam blāvs zaļgans zigzagveida raksts un pamatnē bumbuļveida paresninājums, ko ietver maisveida maksts. Gredzens balts vai rievots, bet dažkārt izzudis. Mīkstums balts, ar riekstu garšu un medus smaržu! Vecas sēnes smirdīgas.


Mikoloģe Inita Dāniele skaidro, ka nāvējošā deva pieaugušam, veselam cilvēkam spēka gados ir puse no cepurītes. Bērniem, veciem cilvēkiem vai hroniskiem slimniekiem var būt pavisam cita nāvējošā deva, arī daudz mazāka.


Baltā mušmire (Amanita virosa). Egļu mežu iemītniece, iecienījusi skābas augsnes. Diezgan bieži sastopama sēne. Koši balta līdz 7 cm plata cepurīte, kas sausā laikā zīdaini spīdīga, bet mitrā – gļotaina. Gredzens ātri izzūdošs, pie kātiņa pamata pieguloša, balta maksts. Mīkstums balts, bet hlora smaka. Izraisa paliekošus bojājumus gremošanas orgānos, pat ja apēd nedaudz.


Sarkanā mušmire (Amanita muscaria). Sarkana līdz oranždzeltena cepurīte ar baltām vai iedzeltenām plēksnēm un rievainu malu. Lapiņas baltas, mīkstas. Kātiņam pie pamata bumbuļveida paresninājums, plats, balts vai iedzeltens un ārpusē rievains gredzens.