Tā dēvētie grauzēju populācijas demogrāfiskie sprādzieni un skaita samazināšanās ir cikliskās šo dzīvnieku skaita svārstības. Šie cikli parasti ilgst vairākus gadus, un to maksimuma un minimuma fāzes rada lielu ietekmi ne tikai uz lapsu un citu mazo plēsēju, bet arī uz vārnveidīgo un plēsīgo putnu populācijām. Pastarpināti grauzēju populācija ietekmē arī citus ekosistēmas komponentus, paātrina dažādu infekcijas slimību izplatību un pat spēj radīt zaudējumus labības audzētājiem.

Kas ietekmē peļu populācijas

Ir vairāki dabiski iemesli un apstākļi, kādēļ var pieaugt peļu, strupastu un citu grauzēju populācijas. Viens no plaši zināmiem piemēriem ir lemingu populācijas strauja attīstība ziemeļu reģionos. Šie mājas kāmīšiem līdzīgie dzīvnieki ir pamata barība polārlapsām, polārajām pūcēm, vilkiem un neskaitāmām putnu sugām. Pēc lemingu populācijas palielināšanās atgūstas visas sūrajos ziemeļu apstākļos dzīvojošās plēsēju sugas.

Arī Latvijā daba dzīvo pēc šiem pašiem likumiem. Pēc vairāku gadu lejupslīdes grauzēju populācijas mēdz strauji pieaugt, radot labvēlīgus apstākļus mazo plēsēju un plēsīgo putnu skaita pieaugumam. Kādi iemesli sekmē grauzēju populācijas attīstību?