Viena pati galviņa, simt lakatiņu – tāda ir latviešu mīkla par kāpostu. Bet kurš nu skaitīs, cik īsti lapu kāpostam! Galvenais, ka šis dārzenis labi garšo dažādos izpildījumos un ir arī lielisks dakteris. Leģendārais persiešu ārsts, zinātnieks Avicenna kāpostu uzskatījis par zālēm no 1001 slimības, un arī mūsu tautas dziedniecībā tas lietots pret ļoti daudzām vainām.

Kas kāpostā vērtīgs

Kāpostos (Brassicae oleraceae) ir C, A, E, B1, B2, B7, PP, K, U vitamīns, mikroelementi un minerālvielas: nātrijs, kālijs, fosfors, magnijs, mangāns, kalcijs, jods, varš, hroms, sērs, cinks, molibdēns.

Galviņkāposti ieņem godpilno trešo vietu to piecu svarīgāko produktu grupā, kas aizkavē organisma novecošanos, uzlabo vispārējo veselību un prāta spējas. Kāposti izceļas arī ar to, ka, dārzeni mehāniski un termiski apstrādājot, nesadalās tajā bagātīgi esošais C vitamīns. 

Tāpēc kāpostus vienlīdz vērtīgi ēst gan svaigus, gan vārītus, gan skābētus un sutinātus. 

Lai sekmētu normālu vielmaiņu, gadā ieteicams apēst 40–45 kilogramus kāpostu. Daudz? Sadalot uz 365 gada dienām – nebūt ne. Turklāt kāpostā ir maz kaloriju, līdz ar to tas palīdz uzturēt slaido līniju, un tajā esošās vērtīgās šķiedrvielas darbojas kā zarnu traktu tīrošas birstes. Vēl viens vērā ņemams fakts – kāposti ir salīdzinoši lēts produkts.