Sējas kaņepes ir sens Latvijas kultūraugs, kurš jau kādu laiku atkal piedzīvojis atdzimšanu.
Papildus graudkopībai izvēlas kaņepes
Latvijā audzētas un selekcionētas kaņepes pārstāv zīmols Loja, kas apvieno divus vienas ģimenes uzņēmumus: zemnieku saimniecību Lojas un SIA Spelta, kur Ziemeļvidzemē, Mazsalacas pagastā, saimnieko brālis un māsa Mareks Bērziņš un Iveta Pāvula.
“Papildus graudkopībai jau vienpadsmit gadus audzējam arī kaņepes, kas ir izcili vērtīgas un daudzveidīgi lietojamas uzturā. Nav jāmeklē tālu zemju supersēklas, ja mums pašiem tādas ir,” pārliecināta Iveta. Pēc profesijas viņa ir juriste un agrāk pat nav varējusi iedomāties, ka saimniekos laukos, vēl jo vairāk – audzēs kaņepes.
“Pievienojoties vecāku un brāļa iekoptajai saimniecībai, nospriedām, ka jāpamēģina kaut kas interesants, ar ko varam atšķirties. Tā arī nonācu līdz kaņepēm un to pārstrādes produktiem. Sākumā apsvērām domu par audumu ražošanu no kaņepju šķiedrām, taču sapratu, ka tas prasīs pārāk lielas investīcijas.” Pirms tam viņa bija nobaudījusi tikai kaņepju sviestu.
Kādā Vācijas veikalā ievērojusi izlobītas kaņepju sēkliņas, kas pēc garšas un izskata atgādinājušas baltus riekstiņus, un tas šķitis liels brīnums.
Selekcionē pirmo kaņepju šķirni
Sākumā saimniecība izmēģināja zināmo Somijas šķirni ‘Finola’, pirmajā gadā apsējot vien hektāru. Vēlāk izmēģināts no Burtnieku pagasta saimniecības Adzelvieši iegūtais pirmskara laika sēklas materiāls un atzīts par līdzvērtīgu šķirnei ‘Finola’.
Taču vēl nācies ieviest izmaiņas vairākos normatīvajos aktos, lai šī pašmāju šķirne tiktu iekļauta Eiropas Savienības lauksaimniecības kultūraugu šķirņu kopējā katalogā, kas dod tiesības to audzēt un saņemt lauksaimniekiem paredzētos atbalsta maksājumus.
Sakārtojot dokumentāciju, piecu gadu laikā tā atzīta par nacionālas nozīmes saglabājamu šķirni, paverot plašākas iespējas to audzēt lielākās platībās.
“Tomēr atkal saskārāmies ar ierobežojumiem, jo šķirni drīkstēja audzēt tikai Latvijas teritorijā un noteiktā apjomā. Tas deva impulsu domāt, ko darīt tālāk, jo mērķis bija pārstrāde un eksports.