Ripsis (Brassica rapa L. spp. oleifera) – salīdzinoši mazpazīstams kultūraugs, kam ir gan vasaras, gan ziemas formas. Tas ir labi piemērots bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas sistēmai. Audzējot bioloģiski, vidējā sēklu ražība ir līdz 1,5 t/ha.

Noderīgs pārtikā eļļas ražošanai, biškopībā kā nektāraugs un augsnes ielabošanā kā zaļmēslojuma augs. Tomēr pietrūkst informācijas un pieredzes par ripša kultivēšanas praksi Latvijas agroklimatiskajos apstākļos, par dažādu agrotehnisko elementu ietekmi uz augšanu, attīstību un pārziemošanu, kā arī sēklu ražu.

Augsnes piemērotība un priekšaugi

Ripšiem par vislabāko augsni atzīst melnzemi. No pārējiem augsnes tipiem ripšu audzēšanai piemērotas ir labi iekultivētas augsnes ar organiskās vielas daudzumu ne mazāku par 1,5%, tās ir irdenas, ar mālsmilts un vidēji smagu smilšmāla granulometrisko sastāvu. Augsnes reakcijas pHKCl amplitūda ir 5,6–7,5 (optimāli 6–7).

Ripšu audzēšanai nav piemērotas platības (ieplakas, applūstošas, augsts gruntsūdens), kas ir pakļautas paaugstinātai ūdens ietekmei – draud izslīkšana, sakņu puves attīstība, kā arī smilšainas augsnes (zema mitruma ietilpība, cieš no mitruma trūkuma sausās un karstās vasarās).

Savulaik 2019. gada apstākļos ZS "Ceriņi" (Murmastienes pagasts, Varakļānu novads) saimnieks Jānis Trops konstatēja, ka smagākā augsnē ripši bija izauguši labāk nekā vieglākā, kur raža bijusi krietni mazāka, jo ripšiem tāpat kā citiem kultūraugiem skādi bija nodarījis lielais karstums un sausums.