Latvijā 90% vietējo gurķu un vairāk nekā 80% vietējo tomātu ražas izaudzē sešas siltumnīcu lielsaimniecības. Ko lai ražo mazākie audzētāji, kuriem nav iespējas apsildīt savas zemo tehnoloģiju siltumnīcas un jāiztiek ar tikai 5–6 mēnešu garu audzēšanas sezonu? Daži mēģina audzēt papriku, bet ar ļoti atšķirīgiem panākumiem.
Paprikai salīdzinājumā ar gurķiem un pat tomātiem ir zema ražība. Pēdējos gados paprikas audzēšanu arvien biežāk izmēģina bioloģiskie audzētāji, kuri tirgo savu preci tieši patērētājam, tāpēc var saņemt augstāku cenu. Iespējams, šiem audzētājiem var noderēt poļu zemnieku pieredze.
Polijā klimats ir siltāks nekā Latvijā, tāpēc audzēšanas sezonu ir iespējams uzsākt agrāk un pabeigt vēlāk, tomēr arī Polijā paprikas dēstus zemo tehnoloģiju siltumnīcās ir iespējams izstādīt ne agrāk par maija vidu. Šī ir siltumprasīga suga, kas vislabāk padodas, ja gaisa temperatūra naktī ir 16–18 oC un dienā 22–27 oC (visumā paprikai ir nepieciešama zemāka vidējā diennakts temperatūra nekā gurķiem).
Visvairāk papriku audzē ļoti vienkāršos plēves tuneļos ar konstrukciju no koka vai metāla. Laista ar pilienlaistīšanu.
Augsto tehnoloģiju siltumnīcās papriku audzē minerālvatē, bet tuneļos to stāda tieši zemē. Ilgstoši audzējot vienu sugu vienā vietā, ar laiku savairojas augsnes patogēni, un tad jāveic augsnes dezinfekcija ar atļautiem ķīmiskajiem līdzekļiem, bet tieši pēdējos gados šo līdzekļu pieejamība samazinās.
Neatliek nekas cits, ka vairāk lietot mikrobioloģiskos līdzekļus un pirms paprikas izstādīšanas audzēt starpkultūru, piemēram, agrīnos salātus, spinātus, redīsus u. c.
Agrie dārzeņi kā staprkultūra palielina ienākumus no siltumnīcas un uzlabo naudas plūsmu.
Šķirņu piedāvājums
Šķirņu piedāvājums ir ļoti liels, Polijas tirgū aktīvi darbojas firmas "Rijk Zwaan", "Enza Zaden", "Hazera/H.M.Clause" u. c.
Pārsvarā tiek audzēta kubveida paprika ar augļu diametru 9–10 cm. Jo lielāki augļi, jo mazākas ir izmaksas ražas novākšanai un sagatavošanai realizācijai. Priekšroka tiek dota hibrīdiem ar sarkano augļu krāsu un izturību pret augsnes infekcijām Verticillium spp. un Fusarium spp. Mazāk audzē hibrīdus ar koniskas formas augļiem.
Jebkurā gadījumā, izvēloties hibrīdus, vislielāko uzmanību pievērš augļu kvalitātei, proti, augļu lielumam, formai un krāsai jābūt konstantiem visa ražas perioda garumā. Tas nav viegli, ņemot vērā, ka zemo tehnoloģiju tuneļos mikroklimata apstākļi vasarā mēdz būt visai ekstrēmi.