1865. gada 7. oktobrī. Pirms 160 gadiem vācbaltu tirgotāja ģimenē Rīgā piedzima viens no pirmskara Latvijas ievērojamākajiem juristiem, civilo un tirdzniecisko tiesību speciālists, LU profesors, senators, Civillikuma un citu pirmskara Latvijas likumu izstrādātājs Augusts Lēbers.

Reklāma

Kad 1918. gadā izveidoja Latvijas valsti, Lēbers jau bija pieredzējis tiesībnieks – guvis akadēmisko izglītību Tērbatas un Getingenes universitātēs, papildinājies Francijā un Anglijā un strādājis praksē Rjazaņā un Rīgā, par pasniedzēju Rīgas Biržas komitejas jūrskolā un Rīgas Politehniskajā institūtā. Atšķirībā no daudziem tautiešiem, kuri svārstījās vai ieņēma naidīgu pozīciju, Lēbers uzreiz nostājās neatkarīgās Latvijas valsts pusē. 1918. gada 19. decembrī viņš pieņēma Kārļa Ulmaņa vadītās pagaidu valdības piedāvājumu izveidot valsts augstāko tiesu – Senātu – un darbojās tajā līdz pat aiziešanai pensijā 1938. gadā. Latvijas Augstskolas, vēlākās Latvijas Universitātes, sākumos Lēbers bija aktīvs gan Juridiski ekonomiskās fakultātes, gan visas augstskolas darba veidošanā. Bieži uzsvērts, ka 1920. gadā viņš kļuva par pirmo pasniedzēju no cittautiešu vidus, kas sāka lasīt lekcijas latviešu valodā. Tā kā LU sākumā trūka mācību līdzekļu latviešu valodā, Lēbers pavairoja un izplatīja studentu vidū savu lekciju konspektus, turklāt vēl piedalījās latviešu juridiskās terminoloģijas izstrādē. Viņa lojalitāte un zināšanas bija neapšaubāmas. Kad Latvijas juristiem vajadzēja veidot delegācijas konferencēm ārzemēs, tajās diezgan droši bija iekļauts arī senators Lēbers. 1935. gadā, atzīmējot viņa 70. dzimšanas dienu, prese neskopojās ar atzinības vārdiem, kas, ņemot vērā jubilāra nacionalitāti, ulmaņlaikos nemaz nebija tik pašsaprotami. "Lēbers kā advokāts, profesors un senators ar savu dziļo erudīciju, milzīgo darbu spēju un koleģialitāti ieguvis visu savu tuvāko kolēģu mīlu un cieņu. 

Plašās juristu aprindās viņš bauda pelnīto slavu kā viens no labākiem juristiem un kā labākais Latvijas tirdzniecības tiesību pazinējs," 

tad pauda "Tieslietu Ministrijas Vēstnesis". 1939. gada rudenī, mainoties starptautiskajai situācijai, tiesībnieks, kā gandrīz visi viņa tautieši Latvijā, izlēma repatriēties uz Vāciju. 19. oktobrī Ministru kabinets Lēberu un citus vācbaltu cilmes tiesnešus atbrīvoja no visiem amatiem pēc pašu lūguma. Repatriantus Lēberus nometināja Polijai atņemtajā Pozenā (Poznaņā). 1945. gadā ģimene bija spiesta bēgt no padomju armijas un pārcēlās uz Šlēsvigu-Holšteinu, tur Augusts Lēbers 1948. gada 14. februārī nomira un tika apbedīts Hamburgā. Lēberu vārds Latvijas vēsturē tomēr izskanēja vēlreiz atmodas laikā, kad viņa dēls, arī jurists, Dītrihs Andrejs Lēbers (1923–2004) deva lielu ieguldījumu Latvijas valstiskuma nepārtrauktības idejas formulēšanā un uzturēšanā ārzemēs.

1993. gadā Rīgā pie mājas Hospitāļu ielā 22, kur starpkaru laikā dzīvoja Lēberu ģimene, tika atklāta piemiņas plāksne.

"Līdums", 1925. gada 7. oktobrī

Derīgs rīkojums. Ministru prezidents un tautas labklājības ministrs devuši rīkojumu, ka visām valsts iestādēm un autonomiem uzņēmumiem savām vajadzībām nepieciešamās birstes un kurvji jāiegādājas no neredzīgo institūta ražojumiem. Tāds rīkojums divkārt apsveicams, jo neredzīgo darbi viscauri ir glīti un izturīgi un pašu neredzīgo amatnieku stāvoklis šaušalīgs. Plašākos apmēros pieprasot viņu ražojumus, nelaimīgo stāvoklis atvieglosies un pircēji iegūs labu preci. Būtu ieteicams arī privātām tirgotavām turēt neredzīgo iestāžu ražojumus, it īpaši dažādu šķirņu birstes.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.

Foto: Publicitātes

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu