5. novembris vēsturē un senās avīzēs. Latvijas sporta superzvaigzne

1904. gada 5. novembrī. Pirms 120 gadiem "Jaunzemēs" pie Valmieras mežsarga ģimenē piedzima pirmskara Latvijas populārākais sportists, Latvijas sporta leģenda soļotājs Jānis Daliņš.

Pirmais Latvijas valsts pārstāvis, kurš izcīnīja medaļu olimpiskajās spēlēs – sudrabu 1932. gadā Losandželosā 50 kilometru soļojumā. Viņš ir arī pirmais, kurš kā sportists par to saņēma Latvijas valsts augstāko apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni, jo Daliņa darbība patiešām nesa Latvijas vārdu pasaulē un lika latviešiem lepoties ar sevi. 30. gados par Daliņu sacerēja dziesmu un sacensības ar viņa piedalīšanos līdz tam Latvijā mazzināmajā sportā apmeklēja tūkstošiem skatītāju. 

Skatītāju intereses ziņā soļošanu tolaik droši varēja salīdzināt ar hokeju vai basketbolu mūsdienās. 

Rīgā 1932. gadā uz starptautiskām soļošanas sacensībām sanāca 12 tūkstoši skatītāju, lai arī biļetes uz mačiem ar viņa līdzdalību tam laikam nebija lētas un maksāja 1,50 līdz 4 latus. Bet par superzvaigzni un nacionālo varoni sportists kļuva, tikai pateicoties savai uzcītībai un talantam, jo bija pilnīgs autodidakts. Stāsta, ka viņš uzvarējis jau pirmajās sacensībās 23 gadu vecumā, 1927. gada 27. maijā Valmierā, kad rīkotājiem vienkārši vajadzējis ceturto dalībnieku, kas mērotos spēkiem ar trim pieredzējušiem soļotājiem. Par ceturto piesaistīja Daliņu. Visiem par pārsteigumu viņš finišu sasniedza pirmais. Turpmākajos gados soļotājs sāka piedalīties starptautiskās sacensībās; 

1934. gadā Turīnā, Itālijā kļuva par Eiropas čempionu 50 kilometros un kopumā sešas reizes uzstādīja pasaules rekordus dažādās distancēs. Latvijas rekordus dažādās soļošanas distancēs viņš labojis 39 reizes.

30. gadu beigās Daliņa kā sportista starptautiskajā karjerā iezīmējās noriets, taču viņš vēl plānoja piedalīties 1940. gada olimpiskajās spēlēs Helsinkos, bet tās, kā zināms, kara dēļ nenotika. Viena no pēdējām reizēm, kad leģendārā soļotāja vārds izskanēja sacensībās, bija 1947. gadā Nirnbergā, Vācijā, viņam jau trimdinieka statusā esot. Daliņš uzvarējis 4000 metru distancē. Pāris gadu vēlāk valmierietis kopā ar ģimeni izceļoja uz Austrāliju un turpināja arī tur darboties sporta jomā. Jānis Daliņš nomira 1978. gada 11. jūnijā un tika guldīts Melburnas latviešu kapos. 1997. gada 21. jūnijā viņu svinīgi pārapbedīja Valmieras pilsētas kapos.

"Latvijas Kareivis", 1924. gada 5. novembrī

Jāņa Kalniņa ērģeļu koncerts notika 3. novembrī Vecā Ģertrūdes baznīcā, kur jaunam māksliniekam bija izdevība rādīt savu attīstības gaitu uz modernākām ērģelēm Rīgā. Jānis Kalniņš mācījies pie sava tēva un tehnikā guvis redzamus panākumus. Programmā M. Regera un Bossi ērģeļu koncerti, kuri, kā redzams, izpildītājam uzstāda augstas prasības. Tehniskais veidojums J. Kalniņam izdevās spoži. Mazāk vērības jaunais interprets piegriezis skaņu dinamiskiem kāpinājumiem. 

Viņa izpildījumā dominēja divas galējības – pārliecīgais fortissimo un maigais pianissimo. 

Šie straujie skaņu uzplūdumi atkārtojoties kļuva nogurdinoši, ko jaunais ērģeļnieks ar mierīgāku dabu varētu novērst. Attiecībā uz viņa pirmo koncertu, Kalniņš spēris drošus soļus un neatlaidībā papildinās šā retā instrumenta interpretu skaitu.