Valkas novads nav izpildījis valdības noteiktos finanšu uzdevumus, norāda FM

Valkas novada pašvaldība nav izpildījusi valdības dotos uzdevumus finanšu situācijas sakārtošanai, informēja Finanšu ministrija (FM).

Trešdien, 3. jūnijā, Valkas novada pašvaldība FM iesniedza informāciju par Ministru kabineta (MK) šā gada 19. maija sēdē doto uzdevumu izpildi, pievienojot arī pašvaldības domes 28. maija lēmumu par grozījumiem 2026. gada budžetā.

Pēc iesniegto dokumentu analīzes un izvērtēšanas FM secina, ka Valkas novada pašvaldība nav izpildījusi MK dotos uzdevumus un iesniegtā informācija nesniedz pārliecību par pašvaldības spēju stabilizēt savu finanšu situāciju.

Valdības mērķis bija panākt, lai pašvaldība pieņem lēmumus, kas primāri nodrošina uzņemto saistību izpildi un finanšu situācijas sakārtošanu. Taču FM norāda, ka pašvaldības pieņemtie budžeta grozījumi paredz aizņēmumu pārfinansēšanas rezultātā iegūtos gandrīz 647 000 eiro novirzīt sociālo pabalstu izmaksām, komunālo maksājumu pieauguma segšanai un līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

FM vērtējumā īpaši satraucoši ir tas, ka pašvaldības kavēto maksājumu apmērs turpina pieaugt. Šī gada 1. maijā tas sasniedzis gandrīz 700 000 eiro.

Tas nozīmē, ka pašvaldība ilgstoši nespēj pilnā apmērā un noteiktajos termiņos norēķināties par savām saistībām. Turklāt iesniegtajā informācijā nav sniegts skaidrs un finansiāli pamatots rīcības plāns, kā šie parādi tiks segti un kā tiks novērsta jaunu parādu veidošanās.

FM vairākkārt ir norādījusi, ka pašvaldības finanšu problēmas nav tikai īstermiņa naudas plūsmas jautājums. Tās ir saistītas ar ilgstoši īstenotu budžeta un finanšu vadības pieeju, kā arī ar izvēlēto siltumapgādes un ūdenssaimniecības pakalpojumu organizēšanas modeli, kas rada ievērojamu slogu pašvaldības budžetam. Iesniegtajos dokumentos nav saskatāmi konkrēti strukturāli risinājumi šo problēmu novēršanai.

FM uzskata, ka pašvaldības prioritātei šobrīd jābūt jau uzņemto saistību pilnīgai izpildei, tostarp savlaicīgiem norēķiniem ar kreditoriem un nodokļu samaksai likumā noteiktajos termiņos.

Iesniegtā informācija FM nerada pārliecību, ka pašvaldība spēs pati saviem spēkiem atjaunot finanšu stabilitāti un nodrošināt ilgtspējīgu budžeta pārvaldību. Tāpat nav sniegta skaidra atbilde, kā tiks nodrošināta pašvaldības autonomo funkciju izpilde ilgtermiņā, ja pašreizējās finanšu problēmas turpinās padziļināties.

Tādēļ FM secina, ka MK dotie uzdevumi nav izpildīti pēc būtības. Pašvaldības iesniegtie lēmumi un skaidrojumi neapliecina finanšu situācijas stabilizēšanos, bet gan liecina par to, ka finanšu riski saglabājas un atsevišķos aspektos turpina pieaugt.

Tāpēc, ja Valkas novada pašvaldības vadība nespēs nodrošināt savu saistību izpildi, FM rosinās lemt par pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa sākšanu. Tā tiks īstenota, lai nodrošinātu iedzīvotāju pakalpojumu nepārtrauktību, pašvaldības saistību izpildi un atbildīgu publisko līdzekļu pārvaldību.

Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija) atzina, ka viņš ir pārsteigts par šādu FM paziņojumu laikā, kad vēl notiek dokumentu iesniegšana. "Rīt mums ir tiešsaistes tikšanās ar FM ierēdņiem, kurā turpināsim skaidrot pašvaldības finanšu situāciju," sacīja Krauklis.

Viņš atgādina, ka valdības sēdē 19. maijā skaidrojis, ka Valkas budžeta situāciju nav iespējams atrisināt dažu mēnešu laikā, bet FM uzskata, ka pašvaldība to izpildījusi. "Atkal FM turpina stāstīt nepatiesību par to, ka administratīvi teritoriālajai reformai un Igaunijas ietekmei nav nekādas nozīmes. Viņi turpina stāstīt pasaku par to, ka pašvaldības saimnieciskā politika ir bijusi nepareiza, kaut gan tikko lepojāmies, ka saimnieciskās politikas rezultātā Valka ir vienīgā pilsēta Latvijā, kurā būs nosiltināti 83% māju, kurās siltuma patēriņš ir samazinājies vairāk nekā par 50%, turklāt pašvaldība ir izpildījusi arī zaļā kursa prasības," lepojas Krauklis. Viņš gan atzīst, ka šī saimnieciskā politika ir atstājusi zināmu ietekmi uz budžetu, bet neatkāpjas no pārliecības, ka saimniekošana ir bijusi pareiza un sociāli atbildīga.

Politiķis joprojām uzskata, ka pašvaldības sliktās finanšu situācijas pamatiemesls ir Igaunijas faktors, kā arī tas, ka valsts noteikto funkciju izpildei nepietiek ar ieņēmumiem, kas aprēķināti uz vienu iedzīvotāju.

Krauklis pieļauj domu, ka FM plāns ir iedarbināt finanšu stabilizācijas procesu arī Valkas novada pašvaldībai. "Ja tā notiks, tad Valkas pašvaldība iedzīvotājiem kļūs neinteresanta un tad varbūt pavisam viegli varēs teikt, ka tāda pašvaldība nav vajadzīga.

Kaut gan izmēra ziņā tā ir optimāla pašvaldība pie saprātīgas finanšu pārdales un pašvaldību finanša izlīdzināšanas aprēķina, kas ņemtu vērā arī šī to specifisko situāciju. Taču tāds risinājums, kā redzam netiek maklāts," uzskata pašvaldības mērs.

Valkas novadam līdz jūnijam bija jāgroza budžets finanšu situācijas uzlabošanai, 19. maijā nolēma valdība pēc FM informatīvā ziņojuma par Valkas novada pašvaldības finanšu situāciju un risinājumiem turpmākajām darbībām uzklausīšanas.

FM piedāvāja budžeta grozīšanu atlikt līdz augustam, taču Valkas novada domes priekšsēdētājs Krauklis apgalvoja, ka tas nav nepieciešams, jo Valkas novada domē visi dokumenti jau ir gatavi un tos varēs iesniegt līdz jūnijam.

Lai Valkas novada pašvaldība varētu sabalansēt 2026. gada budžetu un nodrošināt trūkstošo finansējumu pašvaldības autonomo funkciju izpildei un uzņemto saistību izpildei, kā vienreizēju risinājumu Valkas novada pašvaldībai FM sākotnēji piedāvāja trūkstošo finansējumu 370 887 eiro apmērā nodrošināt, veicot grozījumus 2018. gada 26. jūlija valsts aizdevuma pārjaunojuma līgumā un pārceļot daļu no 2026. gadā plānotā aizdevuma pamatsummas maksājuma uz nākamajiem gadiem. No 2030. gada noteiktajos maksājuma datumos tiks palielināti plānotie pamatsummas maksājumi, nemainot valsts aizdevuma atmaksas gala termiņu.

Valdības sēdē šis piedāvājums tika mainīts, nolemjot, ka Valsts kase pārfinansēs kopumā sešus Valkas novada aizņēmumus 646 605 eiro apmērā, pārceļot pamatsummas maksājumus uz nākamajiem gadiem.

Krauklis valdības sēdē skaidroja, ka lūgumu Valsts kasei pārfinansēt sešus aizdevumus 646 605 eiro apmērā pašvaldība iesniegusi jau 28. aprīlī. Pēc Kraukļa skaidrotā, tas ļautu pašvaldībai šo gadu noslēgt bez kavētiem maksājumiem.

Tāpat Krauklis sacīja, ka Valkas pašvaldība ir ar mazāko iedzīvotāju skaitu Latvijā, un problēmas radušās pēc administratīvi teritoriālās reformas. Pašvaldība jau laicīgi pēc reformas brīdinājusi FM, ka šāda situācija ar budžetu var izveidoties. Krauklis arī informēja, ka 17% Valkas iedzīvotāju ir deklarējušies Igaunijas pilsētā Valgā, bet 19% no tiem, kas deklarējušies Valkā, strādā Igaunijā. Tas viss mazina pašvaldības ieņēmumus.

Savukārt FM valsts sekretāres vietniece budžeta jautājumos Jolanta Plūme vērsa uzmanību, ka

Valkas problēmas rada nesakārtotā siltumapgāde un ūdensapgāde, kurās pašvaldība dotē iedzīvotājus, tādējādi audzējot parādu.

Plūme norādīja, ka noteiktais tarifs nesedz reālās izmaksas, un parāds jau pārsniedzis vienu miljonu eiro.

Demisionējušās Evikas Siliņas (JV) valdības finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) norādīja, ka valdība nedrīkst vienkārši tāpat piešķirt naudu Valkai, jo Latvijā ir arī citas pašvaldības, kuras to var pieprasīt — kopumā ir vēl 11 pašvaldības, kurām ir mazāki ieņēmumi uz vienu cilvēku nekā Valkai.

Tāpat FM uzdeva Valkas novada pašvaldībai līdz 2026. gada 1. jūnijam iesniegt FM domē apstiprinātus grozījumus 2026. gada budžetā, kuros iekļauti visi izdevumi uzņemto saistību izpildei un autonomo funkciju nodrošināšanai, izdevumi ir plānoti atbilstoši pieejamiem resursiem un nodrošināts, ka netiek plānotas saistības bez finansiāla seguma.