Par iespējamām vakcinācijas blakusparādībām. Kamēr nemirsti, tikmēr pacieties?

Daudziem cilvēkiem kovida pandēmija šķiet pagātne, kas pārdzīvota un vairs neatgriezīsies. Citiem atmiņā, cik smagi šī slimība pārslimota, un joprojām par to atgādina mokošais hroniskā noguruma sindroms. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem vismaz 17 miljoni cilvēku Eiropā cieš no SARS-CoV-2 pārslimošanas izraisītām komplikācijām. Taču maz tiek pieminēts, ka ir cilvēki, kuri joprojām cīnās ar vakcīnu radītiem smagiem veselības traucējumiem.

Latvijā ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi par kompensāciju, ja pretkovida vakcīnas blakusparādības ir izraisījušas smagu vai vidēji smagu kaitējumu pacientu veselībai un dzīvībai. Tie ļauj samaksāt cietušajam kompensāciju, iekļaujot izdevumus par ārstēšanos. Taču valsts to dara tikai tad, ja izraisītā blakusparādība ir izlasāma attiecīgās vakcīnas lietošanas instrukcijā.

Bet ko darīt tiem cilvēkiem, kuru veselība ir smagi cietusi pēc vakcinācijas, kuri iztērējuši simtiem eiro, meklējot palīdzību no viena ārsta pie cita, kuriem joprojām nav noteikta precīza diagnoze, lai uzsāktu ārstēšanu, un kuriem ir tādi veselības sarežģījumi, kas neparādās pieminētajās instrukcijās?

Ir mūsu valstī ārsti, kas cenšas iedziļināties šo cilvēku problēmās, bet ir arī tādi, kuri īpaši sevi nenoslogo un iet vienkāršāko ceļu – sūta pacientu pie psihiatra vai psihoterapeita, kas palīdzēšot viņam sadzīvot ar savu jauno ķermeni. "Pārņem ārkārtēja bezpalīdzības sajūta, ka esi bijis likuma paklausīgs un devies uz vakcinācijas kabinetu, bet tagad, kad ir vajadzīga palīdzība no lēmuma pieņēmējiem, tie pagriež muguru un atsaka man apmaksāt tik ļoti nepieciešamo laboratorisko izmeklējumu ārpus Latvijas, jo mūsu valstī tas nav pieejams. Līdz ar to ilgstoši liedz noteikt precīzu diagnozi, lai uzsāktu manu ārstēšanu," secina mana kolēģe Karīna, kura ilgstoši mokās ar veselības problēmām.

Birokrātiskie šķēršļi liek ciest sāpes un gaidīt

Analīzes Berlīnes universitātes Šaritē klīnikas laboratorijā "CellTrend GmbH" ir nepieciešamas diagnozes un atbilstošas terapijas noteikšanai vairākiem Latvijas pacientiem, kuri ārstējas pie neirologa Jāņa Mednieka. Viņš ir no tiem ārstiem, kas cenšas iedziļināties to pacientu veselības problēmās, kas nav pārgājušas dažu nedēļu vai mēnešu laikā pēc vakcinācijas pret Covid-19 un turpinās joprojām. Apgūst savu kolēģu pieredzi citās valstīs, kuri tāpat kā viņš cenšas saprast, kāpēc konkrētā cilvēka organisms tik patoloģiski reaģējis pēc saņemtās potes un kāda terapija šādā gadījumā būtu lietojama.

Piemēram, nosūtot Karīnas asiņu paraugu uz pieminēto laboratoriju specifiskai analīzei, 

ārsts vēlas pārliecināties un pierādīt to, ka pacientes veselības problēmas iemesls ir tieši vakcīnas un pēc tam arī pārslimota kovida radīts autoimūns process. 

"Man ir iemesls domāt, ka ir radusies imūna reakcija, kas joprojām turpinās. Pacientei simptomi svārstās dažādu faktoru ietekmē, un autoimūnām reakcijām ir tendence svārstīties. Turklāt tām ir tendence arvien pasliktināt veselības stāvokli," skaidro neirologs.

Taču iespēju veikt šīs analīzes Karīna gaida kopš pagājušā gada oktobra. "Jau gandrīz divus gadus katru rītu sāku ar stiprām pretsāpju zālēm. Sejas ādas pamatīga dedzināšana, lūpu stīvums, kāju, kakla un roku muskuļu trīce, kāju un roku tirpšana, kustību traucējumi, kas neļauj paskriet, ir simptomi, kas man radās uzreiz pēc otrās "Pfizer" vakcīnas devas," viņa stāsta.

"Veselības centru apvienības" ārstu konsīlijs, kura sastāvā bija arī neirologs Jānis Mednieks, pacientei konstatēja multipli perifērās nervu sistēmas bojājuma simptomus, kas attīstījās pēc Covid-19 vakcīnas saņemšanas. Atbilstoši ārstu konsīlija lēmumam, pacientei ir nepieciešams laboratorisks izmeklējums antivielu līmeņa noteikšanai serumā, kuru veic tikai Berlīnes laboratorijā. Tas ir vajadzīgs, lai pārliecinātos, ka uzstādītā diagnoze – autoimūna saslimšana – ir pareiza, bet, galvenais, lai sāktu atbilstošu ārstēšanu. Ar līdzīgiem simptomiem pie neirologa ārstējas vēl citi pacienti, kuriem būtu nepieciešama šāda laboratoriskā analīze.

Šīs analīzes kopā ar pasta izdevumiem maksā nedaudz virs tūkstoš eiro, un 

būtu loģiski, ka mūsu valsts augstākās varas struktūras, kuras sūtīja savus iedzīvotājus vakcinēties, turklāt obligāti, tagad arī nāktu palīgā tiem, kuriem pēc potēšanās dzīve sagriezusies kājām gaisā. 

Proti, no valsts budžeta līdzekļiem segtu šo laboratorisko izmeklējumu.

"Taču tās bija veltīgas cerības. Kad lūdzu Nacionālajam veselības dienestam (NVD) izsniegt S2 veidlapu jeb apliecinājumu tiesībām uz plānveida ārstēšanu analīžu veikšanai Vācijā, NVD to atteica. Tieši tāpat rīkojās Veselības ministrija, kur apstrīdēju NVD lēmumu," stāsta Karīna.

Neesot pierādījumu, ka izmeklējums nepieciešams

Ierēdņi savu lēmumu pamatoja ar to, ka ambulatori veikti laboratoriskie izmeklējumi ārvalstīs neietilpstot valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu klāstā. Taču, ja kāds no universitātes klīniku ārstu konsīlijiem būtu ierēdņiem iesniedzis atzinumu, kurā norādīts nepieciešamais pakalpojums, kā arī pamatojums, ka šis pakalpojums personai ir nepieciešams, lai novērstu dzīvības funkciju vai veselības stāvokļa neatgriezenisku pasliktināšanos, tad tas būtu iemesls, lai NVD izvērtētu pacientes tiesības saņemt S2 veidlapu.

Te jāpiemin, ka paciente bija ārstējusies abu universitātes slimnīcu stacionāros un, izrakstot viņu no šīm ārstniecības iestādēm, viņai ieteica apmeklēt psihiatru un psihoterapeitu (to apliecina viņas medicīniskā dokumentācija). Tiesa, abās slimnīcās konstatēja, ka, iespējams, sensora neiropātija kāju nervos un klīniski roku nervos, kā arī locītavu sāpes varētu būt saistītas ar "Comirnaty" (jaunais "Pfizer" nosaukums) vakcīnu. 

Tā kā tas ir tikai iespējams, bet nav pierādīts, būtu veltīgi gaidīt no turienes ieteikumu par analīžu nepieciešamību ārpus Latvijas.

Netika ņemts vērā tas, ka neirologs J. Mednieks strādā ne tikai privātajā medicīnas iestādē, bet arī Stradiņa slimnīcā. "Bieži vien, tajā skaitā arī Karīnas gadījumā, pacientam nav tādu komplikāciju, lai būtu nepieciešams pastāvīgi uzturēties stacionārā vai arī nevarētu izmeklēties ambulatori vai dienas stacionārā. Tāpēc ir loģiski, ka šādi pacienti nonāk ambulatorajās aprūpes iestādēs," skaidro neirologs.

NVD un ministrijas atteikums balstīts arī uz to, ka "lietā nav pierādījumu tam, ka šis izmeklējums iesniedzējai ir nepieciešams, lai novērstu dzīvības funkciju vai veselības stāvokļa neatgriezenisku pasliktināšanos".

"Ļoti daudz esmu runājis un strīdējies, ko nozīmē Ministru kabineta noteikumos iekļautā dzīvības funkciju uzturēšana. Tas, ka cilvēks nenomirst? Tā ir absurda prasība. Nepieciešamība pēc individuāli kompensējamiem medikamentiem vai pieminētajām analīzēm, kuras Eiropā veic tikai vienā laboratorijā, ir vērsta uz dzīves kvalitātes uzlabošanu, nevis dzīvības saglabāšanu. Tas ir nepiedodami, ka valsts apmaksātu medikamentu vai laboratorisko izmeklējumu var saņemt tikai tad, kad cilvēks jau grasās mirt," sašutis Jānis Mednieks.

Nauda iztērēta, bet jēga – nekāda

Cita paciente, ar ko mēs sazinājāmies, rāda biezu mapi ar izmeklējumiem, kas viņai veikti. "Pēc pirmās "Pfizer" vakcīnas potes, kuru saņēmu 2021. gada 17. oktobrī, uzreiz nākamajā dienā sākās kāju muskuļu trīce, dedzinoša sajūta mugurā, muskuļi vibrēja arī citās ķermeņa vietās, un biju spiesta ņemt darba nespējas lapu," stāsta Inga. "Otro vakcīnas devu man iepotēja pēc divarpus mēnešiem, jo ārsti man nedeva atteikumu, tāpēc biju spiesta to saņemt. Organisms jau bija reaģējis pietiekami asi pēc pirmās potes, tāpēc pēc otrās nekas nemainījās. Strādāju veikalā, un valdības lēmums, kā zināms, bija, ka visiem ir obligāti jāvakcinējas, pretējā gadījumā nevarēja saņemt vakcinācijas sertifikātu un strādāt klientus apkalpojošā sfērā," viņa stāsta un piebilst, ka nepatīkamie simptomi joprojām nav pazuduši. Inga ir ieguldījusi lielas naudas summas medicīniskajos izmeklējumos, ārstu konsultācijās un uzskata, ka vakcinēšanās pret kovidu bijusi viņas lielākā kļūda mūžā, jo pirms tam viņa bijusi veselīga, sportiska sieviete.

Ir cilvēki, kuri joprojām cīnās ar vakcīnu radītiem smagiem veselības traucējumiem.

Foto: Edijs Pālens/LETA

"Man ir izrakstīts daudz zāļu, bet, tā kā tās nepalīdz, man ieteica dzert antidepresantus. Arī no tiem nebija nekādas jēgas. Ja mums tika prasīts obligāti vakcinēties, tad tagad valstij vajadzētu būt plānam, kā palīdzēt tiem, kuriem ir radušās smagas veselības problēmas. Jābūt taču atbildībai par saviem lēmumiem. Man spilgti atmiņā palikusi kāda epizode. Biju vizītē pie neiroloģes Viktorijas Ķēniņas, kura sākumā bija ļoti ieinteresēta manās veselības problēmās, taču vēlāk šī ieinteresētība pazuda un viņa man retoriski vaicāja, vai tad es nezinot, kā dzīvo invalīdi. Viņiem taču kaut kā esot jāsadzīvo ar savu ķermeni, un arī man tas ir jādara, proti, jāsadzīvo ar savu jauno ķermeni. 

Tāpēc ieteica man doties pie psihoterapeita un dzert antidepresantus," saka Inga.

"Latvijas Avīze" vēlējās sazināties ar Viktoriju Ķēniņu, kura ir arī Veselības ministrijas galvenā speciāliste neiroloģijā, lai noskaidrotu viņas viedokli, kas būtu jāmaina un kas tiek darīts, lai palīdzētu tiem, kuri joprojām netiek vaļā no veselības sarežģījumiem pēc valsts noteiktās obligātās vakcinācijas. Daktere, noklausījusies manu jautājumu, solīja, ka vēlāk atbildēs, bet tā arī vairs nebija iespējams sazināties, jo viņa neatbildēja ne uz maniem telefona zvaniem, ne arī nosūtītajām īsziņām.

Nedrīkst pamest novārtā

Neirologs Jānis Mednieks: "Saviem kolēģiem un pacientiem esmu teicis, ka mans viedoklis par vakcināciju pret Covid-19 ir tāds pats kā par citām vakcīnām. Mums jāsaprot, ka ieguvums no vakcinācijas ir lielāks nekā riski. 

Esam taču izglītota sabiedrība, un mēs vēlamies ne tikai lai mūs pārliecina, ka ir jāvakcinējas, bet arī informē par sarežģījumiem, kas var rasties. 

Protams, tas ir grūtāk nekā teikt, ka vakcīnām nav blakusparādību. Tas ir vienkāršāk nekā pateikt, ka mēs skaidrosim. Jāsaprot, ka sabiedrības kopējais labums – samazināta mirstība, komplikācijas – ir lielāks nekā blakusparādību nestais kaitējums. Tajā pašā laikā to nedrīkst izslēgt. Blakusparādības var būt arī ļoti traģiskas, pat akūtas autoimūnas reakcijas, kuras izraisa smagas neiroloģiskas komplikācijas, – cilvēks var palikt ar izteiktiem domāšanas vai kognitīviem traucējumiem, vai kustību un jušanas traucējumiem visu mūžu. Tas nav bieži, bet ir. Tāpēc ir jāpasaka, ka šie cilvēki, kuriem radušies veselības sarežģījumi pēc vakcinēšanās, netiks pamesti novārtā. Ka mēs viņus neatraidīsim tāpēc, ka viņi ir izpratuši vakcinācijas būtību un gājuši pretī medicīnas profesionāļiem, kuri ir aicinājuši to darīt."

Ministre sola paplašināt diagnožu loku

Veselības ministrei Līgai Meņģelsonei vaicāju, vai nebūtu pienācis laiks pārskatīt Ministru kabineta noteikumus par veselības aprūpes organizēšanas un samaksas kārtību, jo esam pārdzīvojuši kovida pandēmiju un daudz kas šajā laikā ir mainījies.

"Šobrīd tiek strādāts pie esošā tiesiskā regulējuma grozījumiem, lai novērstu pastāvošos ierobežojumus attiecībā uz analīžu nodrošināšanu ārvalstīs. Plānots, ka grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 555, paplašinot diagnožu loku, ar kurām var apmaksāt analīzes ārvalstīs, tiks virzīti izskatīšanai valdībā jau tuvākajā laikā," sarunā ar "Latvijas Avīzi" solīja ministre.