Dāmas medī Murmastienē

Medības noteikti nav nodarbe, kas pieejama vien kādai izredzētai sabiedrības grupai. Tās vieno abu dzimumu, dažādu vecumu cilvēkus, kas ikdienā strādā dažādās profesijās. Aizvadītā gada noslēgumā Murmastienē tikās Latvijas dāmu mednieču klubs "LadyHunt", lai kopā ar vēl citu valstu medniecēm un Murmastienes mednieku kolektīva vīriem piedalītos dzinējmedībās.

Dāmas medī, vīri dzen

Mednieces ciemos uzņēma klubs "Murmastiene", ko atbalsta termālo un digitālo ierīču ražotājs "Pulsar". Latvijas mednieki var lepoties, ka daļa no šīm daudzviet pasaulē pazīstamajām un ļoti iecienītajām ierīcēm top pie mums Latvijā – Daugavpilī. Kā stāsta "Pulsar" pārstāvis un kluba "Murmastiene" biedrs Viesturs Arklons, uzņemt ciemos dāmas ir liels un svarīgs notikums. "Kad visiem biedriem jāierodas kolektīvajā talkā, ar ierašanos reizēm ir, kā ir, bet, kad ciemos brauc mednieces, tad gan vīri bez vilcināšanās ir ierindā," ar smaidu atceras Viesturs. Šoreiz numurētās mednieku vietas uz masta bija atvēlētas dāmām, taču lielākā daļa vīru, atstājuši plintes mājās, devās dzīt. Tas ir ne mazāk svarīgs uzdevums, jo prasmīgi, sadarboties spējīgi dzinēji un pareizi izdzīts masts ir galvenais veiksmes faktors dzinējmedībās. Ja tas izpaliek, dzīvnieki mežā var arī būt, taču tie nekad nevirzīsies mednieku virzienā, drīzāk izmetīs riņķi pa tuvējo apkārtni un paliks, kur bijuši. Labi organizētu dzinējmedību rezultātā dzīvnieki ilgstoši neuzturas vienā vietā, līdz ar to rada mazāk postījumu mežaudzei. Tāpat arī, darbojoties komandā, ir iespējams medīt efektīvāk un veiksmīgāk izpildīt nomedīšanas limitus.

Ceļā uz mastu.

Foto: Linda Lejiņa / Latvijas Mediji

Šajā reizē mūsu dāmām pievienojušās arī mednieces no Lietuvas un Ukrainas, un medīt bija ļauts gan aļņu teļus, gan jau pieaugušos, nobriedušos buļļus, tāpat arī jaunos bullēnus, kam ragu stienīši ir pavisam īsi. Ievērojot selektīvo medību principus, medīt drīkstēja arī staltbriežus – gan buļļus, gan govis, gan teļus. Selektīvi medīt nozīmē no populācijas izņemt vecākos buļļus, kas dzīves laikā savu darbiņu mežā jau paveikuši, vai arī pašus jaunākos, kas apveltīti ar vāju ģenētiku. Tā kā Āfrikas cūku mēra dēļ ir svarīgi retināt arī mežacūku rindas, arī to medīšanai tika dota zaļā gaisma. Savukārt no plēsējiem medīt drīkstēja lapsas un vilkus.

Dzīvnieku daudz, bet ne vienmēr tie jānomedī

Pirmais masts izrādījās ne vien garš, bet arī dzīvniekiem bagāts. Lai arī nomedīts bija tikai viens aļņu bullis un lapsa, mastu varēja saukt par veiksmīgu, jo kaut ko redzējuši bija teju vai visi. Ārā spruka daudz aļņu, taču lielākā daļa no tiem neatbilda nomedīšanas prasībām, tādēļ atlika vien noskatīties un cerēt uz satikšanos pēc vairākiem gadiem. Jā, ne vienmēr šāvienu ir nepieciešams raidīt, jāizvērtē ne vien dzīvnieks, bet arī esošie apstākļi. Jābūt drošam, ka šāviena virzienā neatrodas kolēģi, četrkājainie palīgi, automašīnas vai kādas celtnes, jo neviens medījums nav tik daudz vērts, lai apdraudētu kāda tuvumā esoša cilvēka dzīvību. Interesanti, ka netālu no medību vietas pirms neilga laika tika reģistrēti vilku uzbrukumi aitām, arī Viesturs atzīst, ka pelēču šai pusē nudien netrūkst. Divi no medniekiem teicās redzējuši vilku, taču pārāk lielā distancē, lai būtu iespējams raidīt drošu šāvienu.

Kamēr dāmas uz masta, vīri iet dzinējos. No kreisās "Pulsar" pārstāvis Viesturs Arklons un medību vadītājs Dainis Tučs.

Foto: Linda Lejiņa / Latvijas Mediji

Lai arī tā nav diez ko ierasta prakse, šajās medībās pierādījās, ka uz masta ir vērts paņemt līdzi ar termālo monokli. Plašos, aizaugušos izcirtumos, biezākās audzēs dzīvnieku termālajā attēlā bieži vien var pamanīt daudz agrāk nekā ar neapbruņotu aci. Tas ļauj iegūt vairāk laika, lai dzīvnieku pavērotu vai vismaz saprastu, kurā vietā gaidīt to parādāmies. Jāatceras gan, ka Medību noteikumi aizliedz šaut uz neskaidri redzamu mērķi, tas ir, dzīvnieku, ko aizsedz, piemēram, krūmi, tādēļ tas vispirms jāsagaida atklātā vietā. Jaunajai medniecei Klintai, kas uz masta stāvēja blakus kolēģim, ar "Pulsar Telos" termālo monokli izdevās nofilmēt gan ruksi, gan stirnu, gan arī trīs aļņus.

Medību karalienes kronēšana

Kā jau ik gadu "LadyHunt" rīkotajās dzinējmedībās ierasts, dienas noslēgumā tiek iecelta medību karaliene – veiksmīgākā medniece. Zināms, ka medību dieviete Diāna reizēm mēdz izspēlēt jokus. Nu, piemēram, šajā reizē karalienes titulu godam nopelnīja… Simass – viesmednieks no Lietuvas, kam pirmajā mastā bija izdevies nomedīt aļņu bulli. Jā, tā tajās medībās notiek, nekad nav iespējams droši paredzēt, kuram uzsmaidīs veiksme. Reizēm vari stāvēt pie visaktīvākās dzīvnieku pārejas vietas, vari izvēlēties vietu ar vispareizāko vēju, bet tik un tā neko neieraudzīt. Citreiz viss smalki izdomātais plāns izgāžas, šķiet, ka gandrīz vai burtiski jāmet plinte krūmos un jābrauc mājās, bet te pēkšņi medījums uzrodas. Tieši tas šo medību procesu padara tik interesantu un saistošu.

Raksts tapis sadarbībā ar "Pulsar Latvija"