18.3 °C
Cilvēks. Ar valstisku stāju paliek mazākumā. Latvijas sabiedriskajos medijos ir gadu gaitā izveidojies paņēmienu kopums, ar ko atsist jebkuru kritiku.
Ja kritizētājs ir ar politiku saistīta persona, tad seko mājieni par politisko spiedienu, mēģinājumiem ietekmēt medija neitralitāti u. tml. Tam gan ir savs vēsturiskais pamats, jo savulaik dažādi politiķi viesnīcu numuriņos un citās vietās tiešām ir sprieduši, kā padarīt medijus pakļāvīgākus. Taču nu tas ir kļuvis par labu vairogu arī pavisam nesaistītiem gadījumiem. Ja politiskās iejaukšanās kārti nevar izmantot, ir citi varianti. Piemēram, stāstīt par "ordu, kas sistemātiski uzbrūk un vajā gan sabiedrisko, gan privāto mediju žurnālistus, kuri pauž no viņiem atšķirīgus viedokļus par jebko", kā to savulaik paziņojumā bija formulējusi viena no sabiedriskā medija vadošām darbiniecēm (konkrētais iemesls cilvēku sašutumam gan nebija "jebkas", bet tas, ka LTV7 tiešraidē devusi vārdu Krievijas žurnālistam Leonīdam Ragozinam, kurš aktīvi izplata Kremļa vēstījumus par Ukrainu, Rietumiem un arī Latviju).
Protams, vienmēr var piepīt arī hibrīdkaru, to, ka nedrīkst vājināt medijus, sējot neuzticību, citiem vārdiem – vai nu labu, vai neko.
Taču nu ir reize, kad nekas no šīs aizstāvības plejādes neder, jo pārmest kaut ko no tā bijušai Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) padomes loceklei Sanitai Uplejai-Jēgermanei būtu nevietā, un to laikam saprot arī paši sabiedriskie mediji. Tomēr, atkāpjoties no amata, S. Upleja-Jēgermane kā iemeslus min tieši principiāli atšķirīgo pozīciju gan attiecībā pret sabiedriskā medija darbu, kā piemēru minot neseno skandālu ar "lsm.lv" "cūku komiksu" un sabiedriskā medija argumentus tā aizstāvībai, gan pret virzienu kopumā. "Nav noslēpums, un esmu jau agrāk publiski paudusi, ka man ir atšķirīgs viedoklis gan SEPLP iekšienē, gan arī no sabiedrisko mediju valdēm par krievu valodas klātbūtnes samērīgumu sabiedriskajos medijos un par Nacionālajā drošības koncepcijā paredzēto risinājumu," savā atkāpšanās paziņojumā paudusi S. Upleja-Jēgermane.
Par šo jautājumu viņa savulaik runājusi arī inervijā "Latvijas Avīzei", atgādinot: "Latvijā 2012. gadā bija referendums par valsts valodu, kurā ļoti skaidri tika dots mandāts, kādā virzienā mums jāiet. Valsts iestādēm nav mandāta paplašināt krievu valodas klātbūtni." Vienlaikus viņa izteikusi šaubas par mediju un daļēji arī politiskajā vidē aktīvi izplatīto nostāju, ka tieši krievu valodā veidots no Latvijas budžeta apmaksāts saturs palīdzēšot veiksmīgi tikt galā ar Kremļa propagandu. "Es šaubos, vai Latvijas krievvalodīgie gribētu skatīties pēc satura kaut ko citu, nekā gadiem pieraduši un kas atbilst viņu pārliecībai.
Varam paši atcerēties sevi padomju laikā. Laikraksts "Cīņa" un žurnāls "Padomju Latvijas Komunists" tolaik iznāca latviešu valodā, bet vai, tos lasot, cilvēki mainīja savus uzskatus?
Ir maldīgi domāt, ka ar mediju palīdzību to tā vienkārši var izdarīt," atzīst S. Jēgermane-Upleja. Nu izrādās, ka viņa ar savu pozīciju, kas atbilst gan Nacionālās drošības koncepcijā rakstītajam, gan Satversmes garam, tomēr ir palikusi mazākumā.
Tiesa, SEPLP padomes locekles atkāpšanās ir piesaistījusi plašāku uzmanību, par to izteikušies arī vairāki viedokļu līderi, ieskaitot Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, eksprezidentu Egilu Levitu, Eiropas Tiesas tiesnesi Inetu Ziemeli un citus, tāpēc ir cerība, ka tam tomēr būs arī kāds turpinājums.
Noslēpums. Septiņu gadu posms noslēdzies
Pagājušajā ceturtdienā, 7. martā, par atkāpšanos no amata paziņoja VAS "Pasažieru vilciens" ("PV") valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis. Amatpersona, kura regulārā mediju prožektoru gaismā lielākoties nonāca saistībā ar "Škoda Vagonka" jauno elektrovilcienu jeb "Vivi" ekspluatācijas nedienām. Tās sākās līdz ar liela sala dienām janvārī, nikniem, uz peroniem salstošiem pasažieriem un publisko pieprasījumu – neripo vilcieni, jāripo amatpersonu galvām! Tad atkāpās "PV" padome, bet Grigulis palika. "Šajā vilcienu krīzē visiem atkāpties būtu gļēva rīcība, tādā veidā uzvarējusi būs "Škoda Vagonka", nevis Latvijas puse," savu pozīciju "Latvijas Avīzei" pirms pāris mēnešiem skaidroja Rodžers Jānis Grigulis.
Pagājušajā otrdienā, 5. martā, plaši izziņotā preses konferencē "PV" valdes priekšsēdētājs kopā ar "Škoda Vagonka" vadītājiem sabiedrību informēja, ka krīze vilcienu satiksmē novērsta, faktiski atjaunota iepriekš ierastā kustības precizitāte, jauno vilcienu turpmākās ieviešanas plāns pamatīgi pilnveidots. Taču pēc divām dienām, 7. marta rītā, maršrutā Rīga–Tukums un ar to saistītajās līnijās vilcienu kustība atkal bija ietekmēta. "PV" vadītājs sabiedrību mierināja, ka tas neesot bijis jauno vilcienu, bet gan sarmas dēļ, kas ietekmējusi dzelzceļa elektrolīniju darbību, un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs problēmas jau novērsis. Taču pats jau pēc pāris stundām iesniedza atlūgumu. Kas notika? Kāpēc atkāpšanās notika tagad?
