Kultūras ministrija atkārtoti virzīs Dziesmu un deju svētku darba grupas koncepciju māksliniecisko kolektīvu vadītāju atalgojumam, par prioritāro risinājuma variantu izvirzot papildu finansējuma piešķiršanu Saeimas budžeta apstiprināšanas procesā.
Šis ir viens no rezultātiem, kas saistāms arī ar diriģentu protestiem Dziesmu svētku izvērtēšanas konferencē “Tradīcija. Līdzdarbība. Turpinājums”, kas ceturtdien noritēja Rīgā.
Dziesmu un deju svētku izvērtēšanas konferencē neapmierinātība sākās pēc kultūras ministres Agneses Loginas ievadvārdiem, kuros viņa raksturoja Dziesmu svētkus kā mīlestības apliecinājumu mūsu zemei un ieguldījumu latviešu nācijas stiprināšanā, uzsverot, ka jāmeklē veidi, kā nākotnē radīt vēl labākus svētkus, un ka māksliniecisko kolektīvu vadītāji ir nopelnījuši adekvātu atalgojumu, pie kā ir „iesākts darbs”.
Dziesmu un deju svētku izvērtēšanas konferencē kultūras ministre Agnese Logina ievadvārdos raksturoja Dziesmu svētkus kā mīlestības apliecinājumu mūsu zemei un ieguldījumu latviešu nācijas stiprināšanā,
uzsverot, ka jāmeklē veidi, kā nākotnē radīt vēl labākus svētkus, un ka māksliniecisko kolektīvu vadītāji ir nopelnījuši adekvātu atalgojumu, pie kā ir "iesākts darbs".
Līdzko ministre bija nokāpusi no skatuves, pie viņas negaidīti pienāca virsdiriģents Mārtiņš Klišāns un visas nozares profesionāļu vārdā uzdeva konkrētu jautājumu: "Vai māksliniecisko kolektīvu vadītāju atalgojums būs prioritāte patlaban topošajā nākamā gada valsts budžetā? Vai jūs mūs aizstāvēsiet?" Diemžēl no ministres sacītā nevarēja izlobīt atbildi. Tikpat neplānots kā Mārtiņa Klišāna uznāciens bija arī spontānā zāles celšanās kājās, lai nodziedātu "Gaismas pili", kas šoreiz izskanēja ar rūgtu zemtekstu – nez vai Gaismas pils augšāmcelsies, ja novārtā atstās tos profesionāļus, kas diendienā stājas koru, deju ansambļu, koklētāju un pūtēju orķestru priekšā. Šā raksta virsraksts nāk no sociālā tīkla "X" (iepriekšejā "Twitter"), kur arī saistībā ar Dziesmu svētku kolektīvu vadītāju atalgojumu izvērtās plašas diskusijas.
Vada septiņus kolektīvus
Turpmākajās paneļdiskusijās izskanēja gana daudz vērtīgu ieteikumu nākamajiem Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem 2028. gadā. Igaunijas Dziesmu un deju svētku komunikācijas vadītājs Stens Veidebaums no konferences tribīnes pateica visjaudīgāko vēstījumu – bez igauņu kultūras nebūtu jēgas arī Igaunijas valstij. To pašu var teikt par Latviju. Nepietiekamā atalgojuma jautājums konferencē izvērtās par vienu no asākajiem. Zems tas ir arī salīdzinājumā ar Igauniju, no kuras uz mūsu svētkiem ieradušies cilvēki, mājās braucot, baltā skaudībā domājot – kaut es būtu latvietis… Bet atalgojuma ziņā situācija Igaunijā ir skaidrāka. Māksliniecisko kolektīvu vadītāju atlīdzība ir apmēram 400 eiro. Pusi sedz pašvaldība, pusi – valsts. Latvijā algas lauvas tiesu sedz pašvaldības, valsts atbalsta ar mērķdotāciju. Un tās apjoms – viens miljons eiro – par spīti inflācijai nav mainījies kopš 2018. gada. Individuāli tas katram kolektīva vadītājam mērķdotācijā nozīmē 35 eiro mēnesī, bet tagad notiek cīņa par vismaz 80 eiro. Algas kolektīvu vadītājiem Latvijā ir ļoti atšķirīgas un atkarīgas arī no katras pašvaldības rocības un vēlmes.
Ir cilvēciski visnotaļ pazemojoši atzīties zemā atalgojumā, taču Gundega Spūle, jauniešu deju kolektīva "Spole" vadītāja un Ogres novada bērnu deju kolektīvu virsvadītāja, neslēpj:
"Zinu kolēģus, kuri saņem trīsdesmit, pat divdesmit eiro mēnesī par kolektīva vadīšanu. Nu, cik ilgi nozare var pastāvēt uz filantropijas rēķina! Jaunā paaudze tāda nebūs, un tad svētku tradīcija izsīks.
Salīdzinot ar kolēģiem, man skaitās liela alga. Kā "Spoles" vadītāja saņemu 117 eiro. Es, protams, tāpat kā daudzi, vadu vēl citus kolektīvus, man viņu ir, jā, septiņi. Kā ar vienu beidzu, nākamie klāt… Gluži kā konveijers."