9. augustā Jaunajā Rīgas teātrī notika pirmā šīs sezonas pirmizrāde: režisora Alvja Hermaņa filma "Baltais helikopters" ar slaveno baletdejotāju Mihailu Barišņikovu pāvesta lomā. Tā piedāvā jaunu interpretāciju pēdējai dienai pirms vēsturiskās atkāpšanās 2013. gada februārī, kad pasaule piedzīvoja šoku – katoļu pāvests Benedikts XVI atkāpās no amata.

Reklāma

Jaunā Rīgas teātra augusta afiša atjaunotajā ēkā Lāčplēša ielā atklāj pirmos publiskos seansus, tādējādi norādot uz gaidāmās sezonas repertuāra kopējo saturisko rāmējumu. Un šādā aspektā zīmīgas šķiet filmas pirmajos kadros uzstājīgi pieaugošā skaļumā un trauksmi vēstījošā ritmā dzirdamās baznīcas zvanu skaņas, aicinot uz dievkalpojumu un vienlaikus izskanot kā brīdinājums. Pār Vatikāna Svētā Pētera bazilikai slīdošo panorāmu nomaina iekštelpas skats pāvesta Benedikta XVI privātajā istabā un klusums. Turpmākā darbība risinās mākslinieces Kristīnes Jurjānes eleganti atturīgi iekārtotajā un operatora Andreja Rudzāta gaismēnas kontrastos niansēti izgaismotajā telpā un precīzos rakursos tvertajos kadros. Centrā aktiera Mihaila Barišņikova iemiesotais katoļu pāvesta tēls svarīgajā 2013. gada februāra dienā, kas kristīgajai pasaulei atnesa dokumentāli patiesi sensacionālo ziņu – Benedikts XVI atkāpjas no amata.

Dokumentālais detektīvs

"Baltais helikopters" tapa vēl 2019. gadā, kad pāvests bija dzīvs, taču skaidri iemesli, kāpēc Benedikts XVI kļuva par 600 gadu laikā pirmo pāvestu pasaulē, kurš pameta augsto posteni, palika neatklāti. Alvja Hermaņa scenārija versija ir interpretācija par iespējamo, taču nepierādāmo motivāciju un vienlaikus filozofiski spriedumi par sabiedrībā notiekošiem aktuāliem procesiem.

Pretstatā fakta mērogam un iespējamam dramatismam filmā ieraugām pāvestu šaurā lokā, ikdienišķu cilvēku, kurš tīra zobus, vingro, bauda maltīti, skatās televīzijas ziņas. Kādā brīdī viņš sekretāram pasniedz masu medijiem adresētu atvadu runas tekstu, ko pats sagatavojis jau pirms divām nedēļām. Viņa privātsekretārs Georgs Gensveins mēģina izdibināt patieso pāvesta lēmuma pamatojumu. Jautājumos mijas laicīgā cilvēka virspusējas ziņkāres dzīti minējumi ar privātās dzīves biogrāfa faktu precizējumiem no privātdetektīva pozīcijām. Pamazām skatītājiem atklājas pāvesta Jozefa Racingera izglītības ceļš, personības uzskatu viedums. Aktiera Kaspara Znotiņa atveidojumā Georgs šķiet nepārliecināts, robusts, raisa aizdomas par kādu slēptu intrigu un tieši tādējādi kontrastē, izgaismojot sarunu biedra Benedikta XVI garīgi trauslo tīro būtību.

Epizodiski fragmentētās, neskaidrās attiecības ar Georgu mirkļiem atgādina kompetentā tēva un izzināt alkstošā dēla attiecības un kaut kādā brīdī aicina nojaust Svētās Trīsvienības doktrīnu.

Trešais, gandrīz nepārtraukti klātesošais tēls ir svētā gara un mistiskas pieredzes meklējošā Tabiana. Aktrises Gunas Zariņas spēlētais pa pusei neredzīgās mūķenes tēls iekodē vēlmi pēc gara gaismas avota meklējumiem, lai tos akli pielūgtu. Viņa kalpojusi arī iepriekšējam pāvestam, atbalstot tradicionālos spēkus, un vēlas atturēt Benediktu XVI no atkāpšanās. Vienlaikus tēls ir arī mazliet komisks, piemēram, sapinas milzu aizkaru baltajos mākoņos un pazaudē telpas orientāciju, kad no istabas iziet pāvests.

Filmā attaisnojies scenogrāfes Jurjānes princips kostīmu un priekšmetiskās vides veidošanā – uz Jaunā Rīgas teātra skatuves panākts kinematogrāfisks efekts. Detaļu skrupuloza precizitāte un greznība līdz sīkākajam elementam ir papildu kvalitāte un valdzinoša vizuāla bauda.

Pēdējais lidojums

Ekrāna tuvplāni pietuvina skatītāju tam garīgās koncentrēšanās līmenim, ar kādu Benedikta XVI nogurušais skatiens ar apsarkušiem acu plakstiņiem ir iekšējā dialogā ar sevi un Dievu. Pāvesta tēls mainās no sākotnēji vecišķā nespējnieka, ko aktieris skicē ar nedrošas gaitas soļiem un runas izteiksmes palēninājumu, līdz lēmumu pieņēmušas personas straujām, noteiktām, pat veiklām kustībām, nometot drēbju kārtas, lai aizietu no istabas. Kino kadrā iziešana notiek straujāk nekā izrādē. Pāvests it kā izgaist, izzūd, kļūstot par leģendu, izvairoties no nespējnieka mokošā laika novilcināšanas vecumposma.

Iespējams, ar šo lomu no skatuves aiziet vēl viena leģenda, elegantais Mihails Barišņikovs ar vairāk nekā 50 gadu ilgu starptautisku skatuves karjeru dejā, kinematogrāfā, teātrī. Harismātiskais aktieris, kura fenomenāli augstais lidojuma lēciens ierakstīts klasiskā baleta pasaules vēsturē.

Filmā "Baltais helikopters" dejas ģēnijs Barišņikovs atklājas dažās epizodēs ar oriģinālām apvaldītām kustībām, vēstot par garīgā līdera mokošajām domām. Sists krustā – metaforu par Benedikta tēlu palīdz veidot filmas montāža un rakursi. Mārtiņa Grauda, Krišjāņa Stokmaņa-Blausa jūtīgi montētajās epizodēs nav nekā pašmērķīga vai lieka.

Vienkāršība, skaidrība…

Filma izvirza par topošās sezonas kamertoni garīgi koncentrētu skatījumu uz indivīda brīvu izvēli, kas nenoliedzami būvē eiropeisku vērtību pamatus. No estētiskas perfekcijas aspekta filma neapšaubāmi pamatoti ir gaidījusi Lāčplēša ielas ēkas atklāšanu, lai kā brīdinājums vai aicinājums ar savu palēninātu ritējuma plūdumu aicinātu skatītājus apstādināt ātro, paviršo ikdienas skrējienu.

Savā ziņā tas salāgojas ar ēkas vēsturiskā pamatlicēja, lai arī kādus konjunktūras pārmetumus pelnošā mākslinieka kredo – vienkāršība un skaidrība. Vai sezonas JRT iestudējumos būs arī kaislība, rādīs laiks.

Aptauja

Cik bieži lasi/klausies tiešsaistes mediju LASI.LV?

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.