Gaidot 2027. gadu, kad Liepāja kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu (EKG), aktualizējusies jau vairāk nekā desmit gadus izskanējusī pilsētas iedzīvotāju vēlme pēc mūsdienīgas bibliotēkas, jo pašreizējā ēka neatbilst ne glabātajam grāmatu apjomam, ne vides pieejamības standartiem.

Pēc Liepājas pašvaldības pasūtījuma aprīļa vidū tiks pabeigts biroja "ARHIS" izvērtējums par labāko risinājumu: vai tā būs bibliotēkas pašreizējās ēkas pārbūve, vai bibliotēka tiks pārcelta uz bijušo bankas ēku, vai arī būvēs pavisam jaunu ēku. Pašvaldības ieskatā, šobrīd jaunas ēkas būvniecībai līdzekļus nav iespējams rast un tādēļ vairāk tiek domāts par iespēju uzcelt piebūvi esošajai ēkai vai arī bibliotēkas vajadzībām pielāgot bijušo Latvijas Bankas ēku. Savukārt, Liepājas Rakstnieku savienības iniciēta, sabiedrībā parādījusies atklāta vēstule par jaunas bibliotēkas ēkas celtniecības nepieciešamību. Jaunās bibliotēkas ēkas projekta īstenošana ierakstīta arī kā viens no mērķiem Eiropas kultūras galvaspilsētas pieteikumā.

Šobrīd – grūti pieejama citadele

Reizē ar Eiropas kultūras galvaspilsētas godu 2027. gadā būs iespējams atzīmēt arī Liepājas centrālās zinātniskās bibliotēkas (LCZB) 250. gadadienu. Tās pirmsākumi meklējami 1777. gadā, kad Svētās Annas baznīcas latviešu draudzes mācītājs Johans Andreass Grunts dibināja pirmo publisko lasāmbibliotēku Kurzemes hercogistē. Senāko bibliotēkas krājuma daļu veido "Vecbibliotēkas fonds" ar vairāk nekā 6000 un Fišera fonds ar vairāk nekā 50 000 iespieddarbu. Pašreizējā ēka Zivju ielā 7, uz kuras pamatiem savulaik atradies pilsētas Rātsnams, bibliotēkas vajadzībām piemērota 1923. gadā, vēl viens nopietns remonts veikts vien pagājušā gadsimta 70. gados. LCZB ir viena no divām publiskajām bibliotēkām ārpus Rīgas, kas Obligātā eksemplāra likuma kārtībā bez maksas saņem vienu eksemplāru no katras Latvijā izdotās grāmatas un brošūras, un šobrīd bibliotēkas krājumā ir vairāk nekā 225 000 vienību.

"Kultūrzīmju" uzrunāta, LCZB direktore Ilga Erba, kura bibliotēku vada jau kopš 2006. gada, uzskaita tikai mazu daļu no esošās bibliotēkas ēkas trūkumiem – mazo sarīkojumu zāli, trūkstošo garderobi, pārāk stāvās kāpnes, šaurās ieejas durvis, nespēju iekļūt ēkā ne apmeklētājiem ratiņkrēslos, ne ar bērnu ratiņiem, protams, lifta trūkumu. Vienlaicīgi – tikai nupat pabeigts pašvaldības finansētais ēkas pagraba remonts, tas senu un retu grāmatu glabāšanai izremontēts atbilstoši klimatiskajiem apstākļiem un citiem nosacījumiem. "Protams, jāņem vērā pilsētas izdzīvošanas merkantilās vajadzības, kas bieži vien bijusi prioritāte, tomēr nevar aizmirst, ka bibliotēka, kura, pēc aptuveniem rādītājiem, būtu nepieciešama ap 80% pilsētas iedzīvotāju, ir garīgā vertikāle, kas jātur spēkā. Lai stiprinātu kopienu, to saliedētu, kopienai būtu labāk, lai katrs tās loceklis justos vajadzīgs šai vietai un laikam, un, raugoties no iedvesmojošajiem piemēriem Skandināvijā, varu apgalvot, ka bibliotēka ir būtiska pilsētas dvēseles daļa un arī tās vizītkarte."

Februāra vidū atklātībā parādījās Liepājas Rakstnieku savienības iniciētā atklātā vēstule, ko šobrīd parakstījuši jau vairāk nekā 260 Liepājas bibliotēkas atbalstītāji gan no pilsētas, gan citām Latvijas vietām, aicinot pilsētas vadību domāt par Liepājas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas iespējām un pašreizējo situāciju.

Tīmeklī pieejamā informācija par EKG iepriekšējo gadu programmām dažādās Eiropas pilsētās liecina, ka nozīmīgu vietu ieņēmušas bibliotēkas. Diemžēl Liepājai tāda iespēja vismaz pagaidām esot vien ilūzija, jo mūsdienu funkcionālajām prasībām galvenajos parametros atbilstošas esot tikai divas no sešām LCZB filiālēm ("Libris" un "Varavīksne"). Vēstulē pausts, ka LCZB centrālās ēkas pašreizējais stāvoklis "ļautu EKG kalendārā iekļaut vien pilsētas bibliotēkas 250 gadu piemiņas brīdi, varbūt 18. gadsimta mūzikas pavadījumā atklājot memoriālu plāksni pie nama Zivju ielā, bet kategoriski izvairoties no viesu ieaicināšanas ēkā, lai nekristu kaunā, ja kāds pavaicātu pēc ceļa uz tualeti."

Pārbūves skumjais stāsts

Lai gan par bibliotēkas ēkas pārbūves nepieciešamību Liepājā tiekot runāts jau gadus divdesmit, nopietnāk pašvaldība šo jautājumu sāka cilāt pirms desmit gadiem. 2012. gadā arhitekts Agris Padēlis-Līns izstrādāja ēkas rekonstrukcijas un paplašināšanas metu, tajā iekļaujot vai visas bibliotēkas darbinieku vajadzības un vēlmes. Toreiz plānotā bibliotēkas rekonstrukcija un paplašināšana tika iekļauta arī Liepājas pilsētas attīstības 2015.–2020. gada stratēģiskajā plānā.

Tagad, 2024. gadā, nu jau vairāk kā desmit gadus vecais pārbūves mets pilsētas pārstāvju skatījumā uzskatāms par novecojušu, bet bibliotēka vēl joprojām mitinās tai pašā vietā, tajos pašos apstākļos. Nav brīnums, ka viena no Liepājas Rakstnieku savienības atklātās vēstules autorēm, arhitekte un dzejniece Gunta Šnipke "Kultūrzīmēm" teic, ka viņai kauns par to, ka gadiem nauda atrodas gan sportistiem, gan pilsētas viesu labklājībai, bet pašvaldība nespēj pozitīvi atrisināt tik kliedzošu kultūrtelpas iztrūkumu kā mūsdienīga bibliotēkas ēka. Arhitekte noraida pilsētas pārstāvju apsvērumus par piedāvāto finansiāli lētāko pārbūvi: "Vēsturiska nama ārējā veidola saglabāšanas nosacījumu un konstruktīvo iespēju ietvarā nez vai radīsies tā patiesi mūsdienīgā pievilcība, atvērtība, pieejamība un katru ieaicinošā noskaņa, pēc kuras tiecoties vispār vērts apsvērt bibliotēkas būvi. Jaunceltnes dārdzība ir vājš arguments. Latvijas Būvnieku asociācijas 2018. gadā apkopotie dati liecina par pretējo – publisku ēku jaunbūvju kvadrātmetra izmaksas bijušas no 1200 līdz 1600 eiro, kamēr publisku ēku pārbūves kvadrātmetrs izmaksājis no 1700 līdz 2700 eiro. Lai gan tīmeklī nav atrodama aktuālā informācija un starplaikā noteikti auguši visi izcenojumi, izmaksu proporcijas nez vai mainījušās." Gunta Šnipke kopā ar vēstules parakstītājiem iestājas par jaunu, mūsdienīgu bibliotēkas ēku, ko būtu iespējams celt pilsētas centrā, tagadējā autostāvvietā, blakus Liepājas Latviešu biedrības namam, vai arī blakus koncertzālei "Lielais dzintars", kuras projekts sākotnēji paredzēja pamatapjomu kompozicionāli papildinošu zemāku būvi.

Jaunas ēkas celtniecību, tādā gadījumā iespējami piekrītot abām rakstnieku, vēstules iniciatoru, izraudzītajām lokācijas vietām, neizslēdz arī Liepājas pilsētas arhitekts Uģis Kaugurs. Tiesa, vienlaikus arhitekts vēlētos plānot prātīgāk – vai tomēr nebūtu jēdzīgāk izmantot jau esošās ēkas. (Te vietā "Kultūrzīmju" komentārs: liekas, ka Liepājā, atšķirībā no Rīgas vai Jūrmalas, daudz vairāk saglabāts pašvaldības īpašumā esošas apbūves platības un nami, kurus iespējams izmantot sabiedriskām celtnēm, tāpēc Kurzemes lielpilsētā Rīgas ierastā ilgā cīkstēšanās par, piemēram, iespējamo koncertzāles izvietojumu būtu sveša problēma.)

Vai būs kultūras meka?

Marta sākumā žurnālā "Ir" Liepājas pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Salvis Roga, stāstīdams par kvalitīvo un pozitīvo Liepājā, pauda: "Esam radījuši visus priekšnosacījumus, lai (2027. gadā) kļūtu par Latvijas kultūras meku – vietu, kur satiekas Eiropas kultūras dzīves veidotāji un tās baudītāji. Taču gulēt uz lauriem mēs neprotam, jo pilsētas būtība ir mainīties, iet uz priekšu."

Tikmēr liepājnieki par savu bibliotēku sociālajos tīklos raksta: "Skumji, ka mūsējā ir tik bēdīgā skatā. Bibliotēka ar tādu vēsturi – bet vasarā atbraukušajiem radiem kauns parādīt, jo gribas jau radīt priekšstatu, ka Liepājā dzīve iet uz augšu, bet, aizejot uz bibliotēku, tā īsti neliekas." Izskan arī, ka "esošā bibliotēka ir tāds kā kauna traips Liepājai. Pat Ogrei, Kuldīgai un Ventspilij ir modernas bibliotēkas. Liepājai kauns par esošo situāciju. (..) Prioritāte rallijs un osta, nekas cits".

Gunta Šnipke ir tieša, sakot, ka bibliotēkas pārbūve solīta jau gadiem, bet uz priekšu nevirzās nekas: "LCZB modernizācija atkārtoti aktualizēta jau vairāk nekā desmit gadus, bijuši solījumi un ēku meti, ik reizi nemiera stadijā apmetot loku "ideja–publicitāte–solījumi", pēc kā iestājies visu par ieceres virzību atbildīgo miers. Balta skaudība pārņem, skatoties, kā ir citiem, tik ļoti gribētos, lai arī mums pašiem būtu skaisti. Bibliotēkas sen vairs nav tikai grāmatu glabātavas, tās ir kultūras centri, kuros var pulcēties jebkurš un ikviens jebkurā laikā, kuros var notikt dažādi pasākumi, ne tikai saistāmi ar grāmatām. Varbūt bibliotēka pat varētu būt tā vieta, kur ieinteresēt bērnus no nelabvēlīgākām ģimenēm, vieta, kur viņi pilsētā varētu justies kā mājās?" viņa cerīgi jautā.

Neko darīt – gaidīsim. Kopā ar liepājniekiem.

Apliecinot LCZB būves prioritāti pilsētā, gan Liepājas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Mārtiņš Ābols, gan pilsētas arhitekts Uģis Kaugurs "Kultūrzīmēm" nenoliedza, ka, pat rēķinot iepirkumu konkursu lēno gaitu, vēl joprojām 2027. gadu esot iespējams sagaidīt mūsdienīgā bibliotēkā. Tomēr, lūgts ieskicēt iespējamo ēkas pārbūves vai jaunbūves finansējuma plānu, Mārtiņš Ābols aicina vispirms sagaidīt piedāvāto kompānijas "ARHIS" risinājuma veidu, jo iespējams esot viss – gan jaunbūve, gan abu iespējamo ēku pārbūve. Atklātās vēstules autori uzskata, ka, tuvojoties LCZB jubilejas un Liepājas EKG gadam, vairs nav pieļaujama mierīga bibliotēkas jautājuma glabāšana "tālākajā atvilktnē". "2027. gads jāsagaida vai jānoslēdz, atklājot patiesi laikmetīgu bibliotēkas ēku. Ja citādi nesanāk, EKG gadā Liepājā jābūt vismaz bibliotēkas būvlaukumam."

Uzziņa

Liepājā: bibliotēkas pilnvērtīga darbība nav iespējama

  • Liepājas Centrālo zinātnisko bibliotēku gadā apmeklē 57 787 lasītāji un tiem kopumā izsniegtas 176 988 grāmatas.
  • Tās telpas pilnīgai bibliotēkas funkciju izpildei un kvalitatīvai pakalpojumu nodrošināšanai nav atbilstošas – ēkā nav iespējams nodrošināt pieejamību cilvēkiem ar kustību traucējumiem, vecākiem ar bērnu ratiņiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem (nav lifta, šauras durvis, stāvas, nepiemērotas kāpnes).
  • Ierobežotā telpu pieejamība neļauj bibliotēkas krājumu lasītājiem piedāvāt ērtā un pārskatāmā veidā.
  • Arī ēkas vizuālais veidols – fiziski un morāli novecojušas telpas un interjeri – neatbilst izpratnei par mūsdienīgu bibliotēku, neveicina lasītāju vēlmi iegriezties un tajā uzkavēties, nemotivē darbam un nenodrošina funkcijas un iespējas, kādas nepieciešamas un sagaidāmas mūsdienīgā bibliotēkā.
  • Citu pilsētu jauno bibliotēku piemēri ir pierādījuši, ka lasītāju apmeklējums un uzturēšanās ilgums bibliotēkā ievērojami pieaug līdz ar mūsdienīgas un ērtas vides piedāvājumu bibliotēkā.

Avots: LCZB

Uzziņa

Tartu: bibliotēkas lasītāju skaits pieaudzis 2,5 reizes

  • Pašreizējās Eiropas kultūras galvaspilsētas Tartu Oskara Lutsa pilsētas bibliotēkas galvenās ēkas rekonstrukcija notika 2009. gadā.
  • Darbu pirmais uzdevums bija panākt ēkas pieejamību personām ar īpašām vajadzībām, lifta ierīkošana un tualešu remonts.
  • Pēc 2023. gada datiem, Tartu Centrālo bibliotēku un tās filiāles katru dienu vidēji apmeklējuši ap 1500 lasītāju, no bibliotēkas katram Tartu iedzīvotājam izsniegti ap desmit izdevumu jeb 26 izdevumi katram reģistrētajam lasītājam.
  • Lasītāju skaits pēdējo gadu laikā pieaudzis 2,5 reizes un ceturtā daļa apmeklētāju ir bērni.
  • Tartu, tāpat kā Liepājā, darbojas arī ievērojama Universitātes bibliotēka.

Avots: www.luts.ee.

 

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.