Kārtīgam latvietim bez puķu dobēm vienmēr bijis svarīgi izaudzēt arī savus tomātus. Lai uzzinātu, kāda tomātu raža padevusies Kurzemes pusē, devāmies uz bioloģisko zemnieku saimniecību Ošenieki Tukuma novada Zemītes pagastā, kur saimnieko visa ģimene: Aivars Ošenieks ar dzīvesbiedri Nadeždu Kravčuku un dēliem Andi Mārtiņu, Andri Mārci un meitu Laimu ar dēliņu Aivīti.

Saimniecība dibināta 1997. gadā, un sākumā 16,7 hektāru platībā audzēti graudaugi un zemenes, bet tagad lielu daļu aizņem dārzeņu kultūras, augļukoku un ogulāju stādījumi. Tiek audzēti dažādu veidu lauka dārzeņi, zaļumi, garšaugi, bet saimnieces lepnums ir interesantu tomātu šķirņu kolekcija.

Bioloģiskā saimniekošana nav viegla

Bioloģiskā saimniecība reģistrēta pirms 16 gadiem, tomēr izdzīvot tikai ar dārzeņkopību ir grūti. Cilvēki bieži vien neatzīst un nenovērtē bioloģisko produkciju, jo galvenais ir paēst un pēc iespējas lētāk. Grūti konkurēt ar konvencionālajiem audzētājiem, kuriem ražas ir krietni lielākas, atzīst lauksaimnieki. “Diemžēl kā bioloģiskie audzētāji nejūtam pietiekamu valsts atbalstu. Izaudzēto cenšamies realizēt Tukuma, Pūres, Kandavas tirgū, kā arī izbraukuma tirgos. Ir arī, kas ierodas iepirkties pie mums uz vietas,” stāsta Nadežda. “Pirms kovida pandēmijas bija vieglāk, jo vairāk brauca ekskursantu grupas, darbojāmies kā apskates saimniecība. Tagad, kopš pieaugušas degvielas cenas, apmeklētāji pie mums iegriežas arvien retāk,” piebilst Aivars.

Vairumam audzēto tomātu šķirņu augļiem ir ļoti plāna miziņa, tāpēc tos grūti transportēt, kas ierobežo realizācijas iespējas. Neiztirgotos tomātus saimniece pārstrādā sulā, mērcē, lečo un citos ziemas gardumos, ko iespējams iegādāties.