Arvien vairāk pieaug interese par māla traukiem – daudzi grib māla krūzīti, no kuras dzert kafiju vai tēju, vai māla bļodu, kurā mīcīt mīklu, vai arī zupas terīni. Kā skaidrot šādu interesi, un kā kopt māla traukus, lai tie ilgāk kalpotu, vaicāju pieredzējušai keramiķei Unai Ļahai.

Nepirka nemaz

“Kad deviņdesmito gadu beigās, divtūkstošo gadu sākumā pie mums parādījās Francijā ražotie stikla trauki, lētie ķīniešu trauki, daudzi steidza iegādāties tos, jo bija kas neierasts un nepieredzēts tiem, kas iepriekš bija dzīvojuši padomijā, kur bija preču deficīts. Tajā laikā keramiku vispār nepirka. Otrs māla trauku ignorances periods bija ekonomiskās krīzes gados, kad cilvēkiem nebija naudas gandrīz nekam,” atceras Una Ļaha, kas ar keramiku nodarbojas gandrīz kopš bērna kājas. 

Viņas vecāki strādājuši uzņēmumā Latvijas keramika Jelgavā, pa vasarām tur strādājusi arī Una, iemācījusies, kā jāvirpo krūzes, vāzes un citi trauki. Šī nodarbe ļoti iepatikusies, tāpēc vēlāk, kad nodibinājusi ģimeni, kopā ar vīru iekārtojusi darbnīcu un nopietni pievērsusies keramikai. “Iegādājāmies virpu, elektrisko mufeļkrāsni, kur apdedzināt māla traukus. Pamazām sāku meklēt savu rokrakstu, pēc kura varētu atpazīt manus darbus.”