Smiltsērkšķa (Hippophae rhamnoides) ogas izsenis zināmas kā vērtīgs vitamīnu un antioksidantu avots, tāpēc tam vajadzētu ierādīt vietu ikvienā piemājas dārzā. Konsultē stādaudzētavas "Ēvele" īpašniece Aija Smagare.  

Sākotnēji smiltsērkšķis nāk no Nepālas, kur tas izplatījās uz Ķīnu, Kaukāzu, Kanādu un Skandināviju. Pirmajā ledus laikmetā augs no Vidusāzijas nonāca Centrāleiropā. Auga latīnisko nosaukumu var tulkot kā “spīdošs zirgs” – gadsimtiem ilgi smiltsērkšķis tika uzskatīts par dzīvnieku ārstniecības augu un īpaši tika izmantots zirgu kopšanai.

Kāda vieta piemērota

Smiltsērkšķim jāizvēlas saulaina, vējaina vieta un ūdenscaurlaidīga, pietiekami mitra mālsmilts vai smilšmāla augsne. Optimālā augsnes reakcija – viegli skāba (pH 5,5–6,5). Smaga māla augsne nav piemērota, tā jāielabo ar smiltīm un granti. Izteikti smilšainās augsnēs iestrādā kompostu attiecībā 1:1.