Tīruma kosa (Equisetum arvense) sastopama tīrumos, pļavās, mežos, krūmājos, papuvēs, grāvmalās. Agrā pavasarī augs veido nesazarotus, gaišbrūnus, līdz 25 cm augstus dzinumus, kuru galotnē ir sporu vālīte. Sporas nobriest maijā, stublājs pēc tam atmirst un veidojas 30–60 cm augsts neauglīgs, sazarots, zaļš augs – kā eglīte. Šos kosas raupjos, pēc taustes it kā graudainos dzinumus izmanto dziedniecībai. Graudainumu rada silīcijkābes kristāli.

Ko iesaka dziednieks

Ārsts-fitoterapeits Artūrs Tereško: “Ārstniecībai izmanto tikai tīruma kosu – ne pļavas, ne purva, ne ezera kosa šim nolūkam neder. Atšķirt tīruma kosu no citām var pēc augšup vērstajiem zariņiem, kuru galotne beidzas ar vienu smailu zariņu. 

Ārstnieciskiem nolūkiem ievāc neauglīgos zaļos dzinumus, žāvē atklātā, ēnainā vietā. Ja izmanto žāvētājus, temperatūra nedrīkst pārsniegt 40–50 grādus. Kosu var ievākt visas vasaras garumā, bet labāk to darīt ap Jāņiem.