Apkārtnes ļaudīm gan bija ko nenobrīnīties, kad Pureņu dzelzceļa stacijas necilajā posteņa ēkā, kas gadiem stāvējusi pamesta un izpostīta, kāds sācis rosīties. Par jaunajiem mājas īpašniekiem bija kļuvuši divi muzeologi: Ineta Zelča Sīmansone ar dzīvesbiedru Raivi Sīmansonu.  Lai to iegādātos, gadu nācies gaidīt rindā.

"Neuztveru šo kā privātu projektu, bet pienākumu saglabāt kādu no ēkām, kas saistītas ar dzelzceļu, tāpēc ka pētām gan reģionu, gan Kārsavas–Maltas dzelzceļa iecirkni. Kā vēsturniece nekad nebiju domājusi, ka kaut kam tādam pieķeršos," Ineta Zelča Sīmansone skaidro, kāpēc iegādājušies Pureņu posteni.

Par abu muzeologu darbību lasāms domnīcas "Creative Museum" mājaslapā. Informācija par paveikto ir iespaidīga, ko vien vērtas ir Inetas izstrādātās satura koncepcijas Rēzeknes Zaļajai sinagogai, Rīgas Motormuzejam, Alūksnes bānīša stacijai un tāpat daudzi citi ar muzeju programmēšanu, izglītību un pieejamību saistīti projekti. Raivja Sīmansona nodarbošanās ikdienā saistīta ar kuratora pienākumiem Žaņa Lipkes muzejā Rīgā. Izglītību un pieredzi guvuši arī ārzemēs.

Īpašumu viņi iegādājās no kuldīdznieka Renāra, kurš savulaik izsolē bija iepircis vairākas ar šīs puses dzelzceļu saistītas ēkas. "Apskatījām visu kolekciju un izvēlējāmies šo māju. Tas bija kovida laiks, pie Inetas vecākiem uz Kārsavu nedrīkstējām braukt, bet gribējās būt viņu tuvumā.