Quo vadis, latvju briedi?! Tieši ar šādu, nedaudz pārfrāzētu baronlielskunga teicienu no Jāņa Streiča filmas Rūdolfa mantojums gribas sākt šāgada briežu seriāla pēdējo rakstu. Barons gan filmā teica – "latvju bauris", taču arī vārds "bauris" nav atraujams no briežu auzēšanas, lai ko tas nozīmētu – briežu riestu vai zemniekošanu, un arī "rūdolfs" briežu stāstā iederas. Tātad – kurp dodies, Latvijas briežaudzēšanas nozare? Vai samierināsies ar "rūdolfa lomu" bērnu un tūristu izklaidē vai kļūsi par augstas pievienotās vērtības produktus ražojošu nozari? Uz šiem un daudziem citiem jautājumiem mēģināts atbildēt šāgada septembra sākumā Zemkopības ministrijā (ZM) iesniegtajā Latvijas briežkopības nozares attīstības stratēģijā 2026.–2036. gadam.
Kāpēc tagad?
Kopš pirmā briežu dārza izveides Latvijā 1992. gadā pagājuši jau 34 gadi, un arī Savvaļas dzīvnieku audzētāju asociācijas (tagad – BLSDAA) dibināšana 2000. gadā ir patālā pagātnē, tāpēc saprotama ir interese, kas briežu audzēšanā mainījies, ka bez šāda dokumenta vairs nevar iztikt. Šo jautājumu uzdevām BLSDAA valdes loceklei un vienai no Stratēģijas izveides galvenajām personām Mārai Paeglītei.